Kā Jūs tiekat pāri savam "nevaru"?
Atslegas vārdi: negribu0, nevaru0, slinkums...0
nevaru-mijas ar negribu!!!un apm. 80-90% nevaru tu saki tik tapec ka isteniba negribi!!!
vajag sis divas lietas sakartot,jo NEVARET var tik fiziski(pacelt kko,iegaumet 1234567 tel.nr.utt.),bet NEGRIBET tur jau paligos nak slinkums un nevelesanas kko ddarit ar tekstu:"kam man tas!".
Ieskrienos...un pārlecu tam savam *nevaru*!:)
Jāsaka sev - vajag !
Parasti uzlieku sev vispirms kādu mazāku mērķi-pirmo posmu.Ja to spēju un izdaru,tad nākošo,un tā mazpamazām izrādās,ka varu.Piemēram-jānoiet 4 km ar smagām somām.Noskatu kādu īpašu zīmi-koku,krustojumu,akmeni ceļmalā vai ko citu un saku sev-tik tālu taču tu vari.Aizeju un tad noskatu nākamo posmu.:)) Tāpat ar visu.Jebkuram darbam var piemeklēt posmus.
ja nevaru, ta nevaru. ja nav, ta nav. ij nafig muļļāties un tautu smīdināt.
eju darīt to, ko varu:))
Kāds - NEVARU????? Tādu nav! Kaut līšus lienu, kaut visus līdzekļus iztērēju (fiziskos un garīgos), bet pāri jātiek.
varu, varu, visu varu un vajag varēt.
jaagrib lai vareetu !
Tikai un vienīgi ar- "ES TO VARU!" :))
Kad negribu, tad nevaru,man tad ir liels slinkums!
nemu un izdaru !
Pagaidu kamēr pāries:D
Prasu vai vajag.
aiverot acis,un nedomajot...ja meklēsi iemeslus,kapec nevari,tad nav jēgas vispār to darīt
Ja man izvirzīts skaidrs mērķis, tad to *nevaru* vajag pārvērst par *varu* jebkuriem līdzekļiem, jāpastrādā ar sevi...
Pārlecot
Skaisti jau skan - 'ir nevis nevaru, bet negribu", bet dzīvē sarežģīti īstenojama atziņa...
Cīnos pati ar sevi, saņemos, kad mani uzmundrina draugi, ģimene, saprotu, ka varu daudz ko, kad paskatos atpakaļ, kas ir bijis pievarēts un uz priekšu - klupdama, krizdama, bet uz priekšu :)
necenšos tik pāri.