Atslegas vārdi: doma23287, mīlestība34034, Dzīve38617, attiecibas38711
Pēc Austrumu filozofijas skaudība ir viens no nāves grēkiem. Tātad - melna. Un noteikti postoša.
Bet austrumos nepazīst balto skaudību. Tā ir kā dzinulis arī sev iegūt vēlamo. Taču iegūt ar metodēm, kas nenodara citam ļaunu.
Zaļa skaudība skan līdzīgi kā... nedaudz stāvoklī. Un, ja pieņemam, ka tāda zaļa skaudība ir pa vidam starp melno un balto, agri vai vēlu tā kļūst par vienu no tām..... visdrīzāk melno.
Skaudība cilvēku sagrauž
Sākumā domāju, ka atbildēšu -jā, postoša, bet jautājums ir filosofisks. Ja apskauž kaimiņu par to, ka viņam ir māja, mašīna, sieva, nu nezinu kas tur vēl...apskauž un viss un dusmojies, ka tev nav visa tā un NEBŪS, tad jā, tas ir postoši dvēselei, bet ja no otras puses, ja labi padomā, kas neļauj pašam attīstīties un virzīties uz priekšu, radoši kaut ko darīt, lai būtu kā tam kaimiņam un vēl labāk? Viss atkarīgs no cilvēka būtības un viņa dzīves uztveres.Var pat izvirzīt sev mērķi-''labāk nekā kaimiņam''!
Visa veida skaudība ir slikta.
BALTA - RADOŠA, par pārējām nemāku teikt, jo tādu man nav.
Ļoti slikta rakstura iezīme , kas izdevīga tikai un vienīgi korporatīvajam principam.
esmu jau sapujis galigi........un jau smirdu.......smirdiga maita ..........
Tauta saka "melnā skaudība".....
Jā.... žēl, ka tev nav pelmeņi...
..skaudība ir un paliek skaudība..tā nav ne melna, ne balta...Tā vienkārši ir - skaudība!...varbūt, tā nemaz nav tik postoša, jo palīdz saprast, kas pašai trūkst, jo kamdēļ tad ir skaudība, tāpēc , ka arī pašam to gribas, dēļ kā skaužam.
Daudzos gadījumos, dod arī radīšanas prieku
loģiski domajot radosa ,jo deļ tās cilveks var izdarit to ko nekad
Dažreiz stimulē.
Nav melnas vai baltas skaudības -tā ir viena ar dažadām sejām.