...protu gan priecāties...gan pa reizei arī skumt...tas tā dabīgi sanāk....bet vai var iemācīties....kādam tas var arī izdoties....bet ir daļa cilvēku,kam prieks jau sen nav viņu dzīves sastāvdaļa...labāk patīk gausties un dzīt apkārtējos izmisumā...

Esmu emocionāls cilvēks...protu priecāties par visu...par labu ziņu,skaistu laiku,lietu.pirmo sniegu un tā var skaitīt līdz apnikumam...katrs prot priecāties,tikai ir tādi,kas to ļoti labi slēpj aiz biezas neapmierinātības maskas...

Kādreiz mācēju labāk , tagad vairs lāgā nesanāk .

vienkarsi to sauc par priecasanos dzivei sev un citiem

Protu jau gan. Traki, bet bez alkohola   Un to var iemācīties.  

Protams, ka protu
To var iemācīties, vajag tikai gribēt

Gribi es Tevi ieprieciná6u?  

..pat lāci var iemācīt dancot, gan jau ari cilvēku priecāties

  Skaists paskaidrojums - nau ko piebilst,viss tas manī no dzimšanas. Emociju izpausmes spējas  cilvēkam DABA ielikusi tam piedzimstot - to iemācīties nav iespējams un nau vajadzības.

ir gan iespējams iemācīties priecāties. Tas ir tāpat kā iemācīties visā saskatīt labo, tā ir liela gribas piepūle, bet grūti teikt kādas sekas šī prasme var atstāt  uz turpmāko dzīvi.

Leonīd, pareizi ka spēja priecāties mums dota no dzimšanas , bet dzīves gaitā daudzi to pazaudē un tad jāmācās to atgūt(reizēm tas grūti, bet iespējams)

Protu priecāties pat par mazu dzīves gaišumiņu.

Alkahols vienmēr liek priecāties un līksmoties...bet 1.septembrī tagad visi būs ....bēdīgi!