Atslegas vārdi: doma23287
Kļūdīties ir cilvēcīgi un nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara! Manuprāt savās neveksmēs vainot citus ir mazdūšīgi un muļķīgi un neatzīt savas kļūdas vēl muļķīgāk....! Ir pašam jāuzņemās atbildība par savām kļūdām!
visa atšķirība ir paša personiskajā briedumā. Nobriedis cilvēks ir spējīgs atbildēt par savu dzīvi un darbiem, nevainojot nevienu citu. Nenobriedis - vienmēr meklēs vainīgo. Nobriedis nebaidīsies dzīvot un kļūdīties...arīdzan atzīt savas kļūdas un sev piedot. Daži cilvēki nobriest dzīves laikā, bet daži diemžēl karājas "Mammas brunčos" :))))
tas tāds pusaudžu sindroms - visi citi ir vainīgi arī pie tā, ka es esmu vainīgs. būtībā ērti un izdevīgi. pieauguši cilvēki tomēr spēj atzīt savas kļūdas un neatkratīties no atbildības par tām.
Esmu kļūdijies,citus nēapvainoju savās kļūdās,pats vien esmu vainīgs.
Jā jā nu vainot sevi taču ir pēdējais ko darīt
Es gan jau labāk iepriekš pasaku, ka esmu pie visa vainīga šai pasaulē, pat pie tā, ka saule aust reizēm par agru, citreiz par vēlu
Vismaz jautrība garantēta.
Nu,ja jau pat eziitis,nokaapdams no kaktusa,atziist,ka kljuudiities esot cilveeciigi...nu ko tur veel lai piebilst par tiem cilveekiem.
..kļudas ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa..bet vainot citus var tikai cilvēks, kas no dzīves neko nesaprot!
Kļūdu nav vispār. Notikumi, kuri grūst mums virsū, lai cik nepatīkami arī tie nebūtu, ir mums nepieciešami, tie mūs māca, jebkurš mūsu solis tuvina mūs izvēlētajam mērķim.
Ričards Bahs