Pareju par celu-mezsh,paskatos agrak no rita pa logu ko stirnas labu dara

Vienatnē pie dabas es esmu gandrīz vienmēr , arī pašlaik . Daba tepat aiz istabas loga sākās .

Vēlēšanās jau ir visu dienakti,tikai tā varēšana klibo.Bieži jau nesanāk,rezi nedēļā.

..........tas ir vislabākais kas var būt pie dabas klusumā un pat var dzirdēt kā sniega pārslas krīt - super - bet ne vienmēr izdodas - tikai tad kad aizbraucu uz laukiem......

ne bilo i dnja, kogda mne ne hotelosj bi pobitj hotj neskoljko mgnovenij naedine... naedine ssoboj i vmeste s prirodoj.... dumatj o tom, kak vsjo ploho i ponimatj, kak horowo, 4to ja mogu viditj, sliwatj i osjazatj to, 4to prepodnosit mne priroda... ponimatj, 4to tolko radi etogo uze stoit zitj.... ;)

Nepārtraukti,izņemot laiku,ko atņem pienakums

Visai bieži, darbdienās cenšos vismaz iziet līkumiem cauri parkiem, brīvdienās rautin raujos ārpus pilsētas, ziemā tie paši parki vien sanāca, bet nu laiciņš kļūst pavasarīgs un viss notiksies. .. man patīk uzņemt koku enerģiju : pieliec roku, un tā jau plūst plaukstā, un basām kājām pa  zīžainu zāli- daba dziedē, daba veldzē!

Sanāk reti.

Bieži. Bieži.

Vēlēšanās jau rodas katru dienu būt pie dabas, bet slinkums un nevaļa to pabīda malā...:))) Bet , kad pa tiešām gribu to dabu baudīt - tad daru to no sirds - reizi nedēļā jau nu noteikti...

Man ir garlaicīgi vienatnē pie dabas....

tiko aiz mājas durvīm ,ta daba tiek ielpota...