Nu kā lai saka- sudrabs vienmēr ir labāks par zeltu- ja vien runa par metālu.   Brrr, nepatīk man tas dzeltenais...
Bet, ja par runāšanu un klusēšanu... Nav vienas formulas- visam  jau savs laiks, savs īstais brīdis. Prast klausīties un ieklausīties, prast sadzirdēt un veidot dialogu.
Ir reizes, kad jārunā, lai otrs savus spārnus nenolaistu, lai spētu savas acis pret debesīm pacelt, lai pārliecinātu un aizrautu...un, protams, ir reizes, kad prātīgāk paklusēt jeb pievaldīt  mēli un vēl ir tās reizes, kad jāpaklusē tā dziļdomīgi....