laikam  mīts...es  aprecējos,bet  pušķi  tā  arī  nenoķēru...un..18  gadi  jau  pagāja.

...noķer, tad redzēsi..notiek tas, kam ticam

  Pamēģini,tad zināsi...

Viss ir galvā , ja pati tam tici un to grii , tad BŪS !

Ķer tik ķer! Aprecēsies!

man gadījas noķert ka man bija kādi 15.g.  
biju tā abstūlbusi.
un tad visu vakaru līgava centās savest ar vienu ne visai simpātisku puisi.   

Tā pušķa mešana jau ne visai sen ieviesusies, agrāk mičošana nozīmēja to pašu.Reiz kādās kāzās, kad man bija tikai 16, nez kāpēc mani izvēlējās par to objektu, kam līgavas plīvuru uzlikt, ja godīgi, jutos stulbi. Bet pēc 2 gadiem apprecējos

Ker,'būsi laimīga sieva.

Labāk jau ķert pašu līgavu,nevis pušķi

  Tas ir viens no uzjautrinošiem KĀZU SPĒĻU  veidiem,kurš  laika gaitā pārvērtās, par māņticisko ieradumu.

Līgavas pušķa mešana ir aizgūta tradīcija tāpat kā helovīni.Latviešu līgaviņas savu pušķi lika uz kāzu galda vāzē bez ūdens un vēlāk kopā ar līgavas kleitu glabāja visu mūžu(vismaz kopdzīves laiku).Latviešu tradīcijās Jāņos meta vainagu ozolā un skaitīja ar kuru piegājienu vainadziņš paliks tā zaros.Pec dažiem mēnešim varēsi to  izmēģināt.

nu ja gribas tuvaka lajka daudz daudz problemas tad uz priekšu

Tam nav nozīmes...ja būs lemts apprecēties,tad tas notiks...vai pēc gada vai desmit...

Ķert jau var-sliktāk taču nekļūs!labi ka vīriem nav jāķer alus kausi!!!

Mīts domājams, kaut gan, neiespējamais reizēm ir iespējams.

Līgavu noķert,tā būtu manta,bet kāda jēga no pušķa,lai muļķi ķer

Ja neķersi un trāpīs acī, ko tad!?

Vajag puķes, jāķer.

nu tas ir katras sievietes izvele