Ticība ir tad, kad jūs ticat kaut kam, piemēram - Dievam. Vieni cilvēki tic Dievam. Viņi tic, ka Dievs ir. Citi turpat līdzās netic Dievam, un saka, ka viņa nav. Viens tic, ka Dievs ir, otrs, ka viņa nav! Abi viņi ir ticīgi! Un te man jums ir jautājums: vai jūs ticat, ka 2 x 2 = 4? Jūs zināt pareizi, jo paņēmām divus kociņus, pielikām vēl divus un zinām, ka tie ir četri! Muļķīgi ir tajā ticēt vai neticēt! Zināšana un ticība ir divas milzīgas atšķirības. Visi cilvēki, kas tic vai netic Dievam, ir ticīgie!Patiesībā viņi Dievu nezina, jo, kad Dievu zina, tad viņam netic, bet vienkārši zina!!!Jūtat starpību? Šodien jūs ticat Dievam, jums viss ir labi, vai arī otrādi, viss ir slikti. Visbiežāk gan tic, kad ir slikti. Pēc tam palika vēl sliktāk un jūs jau sakāt: ak, tu Dievs, tāds un šitāds, par ko tu mani esi sodījis! Neticu es tev vairāk! Graša vērta ir tāda ticība!
Om shanti
Ticība, tas nav nekas, tā ir nulle! Šodien tā ir, rīt tās nav!!!Starp ticību un zināšanu ir bezdibenis! Bezgalība un mūžība!
Atslegas vārdi: Zināšana0
:)) Elektrībai ticat? Nekad nesapratīšu, vai tā ir ticība vai zināšanas, kas attur jūs bakstīt ar pirkstu sienas kontaktā...
sauc kaa to gribi, bet ,ja patiesi sirdii kaut kam tici, notiek veelamie briinumu, plika luugssana vai rituaals notikssanas peec (luudzas taapeec ,ka citi taa dara vai taa piennemts dariit) ,,vai iedoma"" - nedod veelamo, bet patiesa dzina ticeet, - ka ar katru, ar pasauli vai notikumu buus pozitiivs iznaakums, tad nelaimes atkaapjas vai kllust nieciihgas ,nepamanaamas un nesaapiigas- paarejossas...UN VIENKAARSSI PRIEKS IR DZIIVOT UN TEV VISS SSKIET DAARGS, MIILLSS UN VEERTIIGS...
KAA VEEL SAKA CILVEEKS IR STIPRSS TAD, JA TIC UN ZIN IZNAAKUMU...
Gari rakstīji,bet neko nepateici!. Ko nevar izskaidrot,nezina,to liek uz Dievu...
ticībai lielāks spēks:))
Ticiba: sirds+prats!
Zinasana:prats!
ticība ir pārliecība, kas neprasa pierādījumus
zināšana balstās uz iemācīto, pieredzēto, taustāmo....
Ir jātic savām zināšanām.
Nē, zināt Tu vari da jebko, tas nemaina Tavu dvēseles stāvokli, spēku un veselību, bet ticība saviem spēkiem, Dievam vai mīlestībai ir spēka avots.
Protams bezdibenis!Ir liela starpība starp-ticēt ka zini un zināt ka tici...
Ticiiba ir Tevii iekšaa, tavaas sajuutaas, tavaa dveeselee,
TAS IR TAVAS DVEESELES STAAVOKLIS, VISS TAS , KAS IR TAVAS EMOCIJAS, JO TAS KAS TEV LIEK PRIECAATIES, SKUMT, BUUT LAIMIIGAM VAI NELAIMIIGAM.TAS KO NAV IESPEEJAMS APMAANIIT.(DIEVS IR TEVII PAŠAA)
Zinaašanas ir tas, ko tu ieguusti dziives laikaa, viss atkariigs ko gribi un ko negribi iemaaciities. Šeit Tev ir izveeles iespeeja.
TICIIBA VAI NU IR VAI NU NAV.
Kā jau izteica rakstīji gari, bet vai tas ir gari, nē var noteikti garāk. Vienā rakstā salīdzinot divas "lietas" vienmēr ir divi iznākumi, vismaz pārsvarā. No nākam pie kopsaucēja, vai arī bezgalības - neatrisināma salīdzinājuma. Ticība bez zinātniska pierādījuma ir ticība kaut kam ko jūtam ar to ko mēs vel cilvēce nav pierādījusi.
Tas kas tiv musdienas Dievam ir tikai vinetaajs ja neticesi, dieva valstiba bus gruti peec naves ieklut!
Zināšanas tāpat kā ticība var būt kļūdainas, un tie nav pretstati, no zināšanām izriet ticība, proti pavisam visu primitivizējot, ir kaut kas jāzin, lai varētu kaut kam ticēt. Jāņem vērā ka abiem šiem terminiem ir mainīgas vērtības, tās mainās ar indivīda attīstību vai deģenerāciju :)