Dzīve ieper tam,kuram dumja galva,muļķis pat Baznīcā dabū pērienu!!!

ezis ir lepns putns... kameer neiespersi - nelidos...  

ko var teikt,dzīve dažreiz ļauni izrīkojas,ej tu sazini,ko viņa ar to domā.

:)). . . zināma likumsakarība pastāv starp grēku un algu. Tomēr padomājot - vai tiešām te Latvijā lielākā dzaļa ļaužu ir ko nogrēkojušies - ka dzīve un valdība atļaujas spārdīt pat vecus pensionārus. Nu uz kurieni bij domāts viņus iekustinā ? Uz kalniņa pusi ? :(((

Malacis!:-)Vai vienkārši optimiste?!:-)

Man tā dzīve tā iepēra.ka tagat kgadu pēc spēriena palieku vesels.

Kustos kā traks,bet ši tik spārda un spārda......     
Varbūt spārda,lai piebremzētu?

Jā, iespējams lai tevi iekustinātu, bet iespējams , lai liktu apstāties.Jo bieži ir tā - skrienam , skrienam , esam pārguruši, bet citādi neprotam vai negribam, Un tad nāk spēriens un tu sāc domāt , par ko tā !!! Iespējams tas bija brīdinājums , lai padomātu , izvērtētu , vai viss ko darām ir tā vērts un mums vajadzīgs .

Ja valdību var nosaukt par Dzīvi.....tad tā spārda nemitīgi !!!-bet man tas ir pavēris pilnīgi jaunas iespējas strādāt,pelnīt un normāli dzīvot tālāk

reizēm,tiešām,tas ir labākais dzinulis,lai ko mainītu savā dzīvē...

  Varbūt iesper, lai "'pamodinātu"', ka kaut kas ir 'jādara, nevis jānogaida, kamēr kāds cits sāks darīt?

Raitis O., varētu ar pieredzi padalīties, kā dzīve spēj iekustināt?  .......

Oi, ja vīruss un cita tamlīdzīga liksta ir spēriens, tad es to tulkoju kā brīdinājumu.  Piestāt trakajā riksī un beidzot atpūsties.

Galvenais- lai tā dzīve nepārcenšas ar to kustināšanu un spērieniem- vismaz tā, lai nav uzreiz uz acīm, ar degunu asfaltā.

O jā spēriens pa pētspusi reizēm kārtīgs noderētu lai būtu motivācija dzīvot, ko mainīt savā dzīvē... un paldies Dievam, ka viņš man iespēra par to vietu kur visvairāk sāp/sirdī... Tagad vairāk sevi protu novērtēt kā personību, lieku vairāk darbu savai karjēra/nākotnei, maz klausos ko citi saka...un kļuvu stiprāka ar apziņu nekas nav tā pat vien, domā pozitīvi

Super!  Tā turpināt  

Pasaki paldies,un izdomā par ko tas..dažreiz neizdodas!

Neko nepadarīsi, ar dzīves spērieniem ir jāsamierinās..., jo nevari tak dzīvei iespert atpakaļ! Kas ar mums notiek pēc tā spēriena ir atkarīgs no katra paša, cits sapurinās un cīnās, un viss notiek! Bet ir tādi,kuri pēc spēriena nespēj un nespēj piecelties....diemžēl....