Vai ļauties pavedināties precētam vīrietim?
Manuprāt, tādas attiecības, lai arī cik liela kaisle ir starp abiem, tomēr nekur neved ...
Ja sieviete grib apprecēties un radīt bērnus slēgtā laulībā, viņai to nepiedzīvot, jo parasti tas precētais ir pārāk vājš (izņemot atsevišķus gadījumus), lai šķirtos no sievas ... kur nu vēl situācija, ja kopā dzīvo bērnu un kāda labuma dēļ ..
Kā domājat Jūs?
Atslegas vārdi: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Koks ar diviem galiem. Spriest jau varam visādi, bet ja nonākam tādā situācijā, un ja vēl lielā mīlestība rodas, kas zin, kā mēs rīkotos? Kamēr tas nav noticis, mēs domājam tā vai šitā, bet ne vienmēr prāts uzvar cīņā ar sirdi.
vai mēs vienmēr daram tikai to, ko drīkst?
Labs jautājums.
ja cilvēks ir pilngadīgs, tad nes pilnu atbildību savu rīcību..ja precēts, vel jo vairāk..pavedināt var mazu bērnu, ne pieaugušu cilvēku..))
Dzīve ir dota tikai vienreiz, vienkārši dzīvosim un nesarežģīsim to. Ja es mīlu, tad es mīlu un man ir pilnīgi vienalga precēts, neprecēts, ko domās citi.Savai sirdij pavēlēt nevar. Bet ja Tu nedomāsi ar sirdi tā jau nebūs mīlestība. Tā ir mana dzīve un kā gribēšu tā dzīvošu...
Piekrītu Aivaram, ja cilvēks meklē tikai sānsoļus viņš padosies jebkuram kārdinājumam, bet ja būs īstais klikšķis - neviena laulība vai materiālie labumi nenoturēs....
..par tiem precētajiem, kuri grib pavedināt...jā', jā..ģimenes dzīvē iestājusies rutīna, gribas adrenalīnu...un lielākā daļa no viņiem , savu ģimeni nemaz negrib pamest..jo ir taču labi atgriezties tur, kur ir pierasts...Un ko tas dod tai otrajai sievietei?...gaidīt, kad viņam būs laiks?...svētkos. brīvdienās viņš būs pie ģimenes, jo tā tas ir pieņemts...neies viņš ar tevi ne uz koncertu, ne kino, ne saviesīgu vakaru...
.es arī nevienu nenosodu, jo var gadīties , ka tiešām precētais vīrietis ir sastapis citu sievieti, kuru patiesi iemīlējis..un īsts VĪRIETIS tad godīgi nokārto attiecības!
Es ar precētām neielaižos,tev gan ir atļauts viss!!!...
Var ,bet tā uzmanīgi.
..............precēts jau nav miris.........
No malas jau ir viegli runāt un spriest,bet tad kad tādā situācijā nonāk pats,tad gan domā un dara savādāk.It sevišķi tie,kas ļoti mīl citus kritizēt un nosodīt.Pati tādā situācijā neesmu bijusi un citus nekritizēju,jo nezinu,kā būtu,ja būtu....
A kam man precēta - ja jau viņu pat vīrs negrib tad kam man tāda trešās šķiras pabira ................................... Nu nav taču brīvu vai šķirtu sieviešu deficīts ............
...kapec gan ne??? vienu reizi tak dzivojam...
cik cilvēku...tik situāciju...un mēs citu dzīves nedzīvosim...un ar vislielākajiem nosodītājiem,dažreiz dzīve tādu joku izspēlē,ka vienā mirklī sabrūk viņu morāles principi...skaists ir teiciens...LĪDZ NĀVE MŪS ŠĶIRS...bet ja tas jāsagaida sakostiem zobiem...vai tad ir vērts vispār dzīvot...
ja kaut ko --baigi gribas ,bet nedrīkst------tad jau laikam drīkst
ja vinji velas...
:))))))))))
Protams, ka ir cilvēki, kas vienlaicīgi grib sēdēt uz vairākiem ķeblīšiem, tie ir pilnīgi egoisti un patmīļi, jo viņi meklē tikai un vienīgi sev labumu, dzīvošu ar sievu , vai vīru, būšu mīļākais, vai mīļākā, skatīšos kur kurā brīdī man labāk.
Mīļie cilvēki tā taču nav mīlestība, to pat nevar nosaukt par aizraušanos, tā ir vienkārši parazītiska dzīve. Un kādi vēl paslepus saražotie bērni,kuriem pilnīgi sabojāta karma.
Lasot komentārus domāju, vai tiešām tik daudz cilvēku ir , kuriem viena doma krāpt, savu otru pusīti, tad ko runāt par mīlestību.
Mīlestība ir vissvētākā lieta, bet varbūt daudzi pat nezin, kas ir mīlestība?
Mīlestība vienmēr ir pašuzupurēšanās.
Tieši tāpēc to ir tik grūti paņemt, jo bieži vien tās vārdā nākas pārāk daudz upurēt. Un mīlestība vienmēr sev līdzi nes arī sāpes.
Taču ne jau tāpēc, ka viņai patiktu noskatīties, kā mums sāp, bet tāpēc, ka bez sāpēm nav prieka!
Ir visādi.
priekš manis precēts vīrietis - miris vīrietis
ja cilvēks pats nevēlēsies, nevien viņu nespēs pavedināt, lai kā arī censtos...Tas ne vienreiz vien ir pierādījies dzīvē...
Vai tas ir vieniigais viirietis, kursh grib tevi ievilkt gultaa?