Jā, reku Inese pareizi prasa - kā Tu zini ka vispār baidās? Nemaz neizjūtu nekādas bailes. Gudrāks gan esmu kļuvis, neskrienu vairs kā plikais uz pirti, bet tās jau nav bailes. Un vispār, dzīves pieredze jau daudz ko iemāca, bet vai tāpēc jābaidās? Uzņemam to mazliet "vēsāku" prātu un viss. Un tā jau droši ka ir ne tikai atraitņiem vai šķirteņiem, tā vienkārši ir gadu nasta, kas liek adekvāti izvērtēt un noteikt iespējamās sekas. Un tas pat ir labāk, nekā jaunības jūsmīgas muļķības, dēļ kurām daudziem visa dzīve zem vilciena pasviesta.

Mēs vienkārši pazīstam šo seku garšu ...  

Varbūt baidās kļūdīties.

Kaa tu zini no kaa baidaas skirtenis?

Valdis izteica precizi manu domu. Tadelj ,ka zinam ko velamies,mes te nemitigi stridamies un censamies pieradit savu taisnibu.

Kā Tu to zini,vai Tev ir sakars ar šķirteni?! Es nefantazēju par citiem,ja būtu,bet rakstu no pieredzes.