Nekādā ziņā, jo vēsture ir viss kas man ir un nav svarīgi kāda viņa ir !

Tad dzīve nebūtu dzīve, bet viens vienīgs ģenerālmēģinājums.

Tad jau arī derīguma termiņš būtu jāpagarina , savādāk jaunajai dzīvei var laika nepietikt .

Cilvēka dzīve dalās dažādos dzīves posmos-katrs posms ir jāiziet ar savām veiksmēm un neveiksmēm, uzvarām, zaudējumiem, prieku, bēdām...savā dzīvē kaut pieļautas neskaitāmas kļūdas mainīt neko negribētu...

nebuutu gan tas buutu tizli atbriivoties no wisa ko esi sawaarijis utt!
dziiwi ir dziiwot interesantaak kad esi par wisu atbildiigs,par katru waardu,viedokli,kustiibu,par wissu!

tu vēl celku iešuj atpakaļ, bet nepalīdzēs, pimpa garšu tak tik un tā zini, ko tad vēl mēli ar mainīsi vai

Tas buutu ideaals variants.

Butu jau labi,bet tas nav iespejams

Es nevaretu dzivot bez savam atminam un iegutas pieredzes...

Tas būtu atmiņas un informācijas trūkums.

nu nē- man pieder viss, kas ar mani ir noticis!!!     

Muļķības,pielaistu tās pašas kļūdas!!!...  

ja lidmašīna dzīvo virs mākoņiem, tad mēs dzīvojam virs savām kļūdām - ir negaisi, ir saule. vienkārši.

Vēsture atgādina par grābekļiem un puniem,pieredzi un triumfa mikļiem-to nevajag dzēst

ja es gan gribetu. varbut es izlabotu ,to ko esmu nodarijusi sev pari un vel daziem man svarigiem cilvekiem

Noteikti nē! Jo mūsu pagātne un pieredze mūs veido par tādiem cilvēkiem kādi esam šobrīd.