Atslegas vārdi: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Smiekli un asaras ir vienīgais,kas vēl mums pieder,- tad smiesimies līdz asarām,lai tā dzīve rullē
Labāk smieties tā no sirds, ka pat asaras līst, tad nebūs jāraud pēc tam. Un nav ko tik daudz par to raudāšanu uztraukties, no kā baidās, to arī dabū. Smejamies uz veselību!
Ir gadijies pat smejoties saskrien asasras no lieliem smiekliem.Tā jau saka,nēsmu to ievērojis.
..ja kaut kas man ļoti patīk, tad tas ir kār'tigi izsmieties, jo pēc tam jūtos kā no jauna piedzimusi...
Liecies mierā at to māņticību, tieši smiekli pievelk pozitīvo
Mēs - latvieši - jau esam aizmirsuši pasmaidīt, kur nu vēl veselīgi izsmieties!
Tas raksturīgi maziem bērniem , pieaugušie to pāreju no smiekliem uz asarām vairs tik sāpīgi nepārdzīvo , lai raudāt sāktu .
Tā jau saka, bet vai tā arī ir? Nezinu, neesmu novērojusi. Parasti pēc tādas krietnas parsmiešanās ribas sap, tapat , ka tad, kad ir liels un ilgs klepus.
zinātnieki ir jau pierādījuši, ka cilvēks kurš daudz smejas, tas ilgāk dzīvo
Nav gadījies pēc gardas smiešanās raudāt, bet miegs gan labāk nāk...
Nebūs jāraud, nebūs. Tie kas bieži smejās, retāk raud!
Ar smiesanos ta uzmanigi.ja cilveks parsmejas,var pat gadities letals iznakums.
Ar smaidu var vairāk panākt,kā ar asarām.Tad labāk smaidīsim un smiesimies uz nebēdu.Būsim optimisti.
galvenais lai asaras butu no smiekliem,ne jau no bedas...
Smiesimies cik uziet, vel jau var, kad apliks ar nodokli -tad raudāsim...
Vari būt droša...tas nav pārēsties...
Mūspusē bērni no smiekliem drīzāk apčurājās,nekā raud