Vai pieradums pie otra cilvēka kļūst par rakstura īpašību?
1. mai 2010. 17:10
Vai tā ir? Vai reizēm mēs neuzdodam sev jautājumus - šausmas, es sevi vairs nepazīstu, ko šis cilvēks ir ar mani izdarījis. Mana rīcība vairs nav kontrolējama un ir atkarīga tikai un vienīgi no šī cilvēka. Mani darbi neatbilst manai iepriekšējai nelokāmai pārliecībai. Mani vārdi ir pretrunā ar manu izturēšanos. Manas domas pielīdzināmas narkomāna atkarībai. Vai ir pieļaujams, ka otrs spēj kontrolēt dziļāko morālo nostāju un manipulēt ar manu pasaules uztveri?
Atslegas vārdi: pieradums2
Atbildes (6)
Briesmīga lieta - pieradums!!! Pati tā tiku pieradināta.Tas gan izpaudās citādāk...Labi, ka no tā tagad esmu atbrīvojusies.
Ja tāda lieta draud, tad jāmūk pa gabalu.
Par vājību.
Var pierast tuk tāli ka to varētu nosaukt pat par nēatkarību.
Jā kā ar narkotikām,stulbums nepieļaut tādu darīšanu,neviens nenoviena nedrīkst kļūt atkarīgs.
Un kā vēl pietam.