Es apzinos,ka man tas beidzot jāizdara,bet tas nav viegli...
pāris labu vārdu un atkal jau galvā tikai viens-NĒ man viņš žēl,kā viņš dzīvos palicis viens,nē nevaru to nodarīt...un tādā garā.
...nu kā lai to izdara nesāpinot vienam otru?
...bet ir jāiet,kopā palikšana jau pārvēršas par murgu....
Atslegas vārdi: dzīve38617
Sāpēs vienmēr,bet mēs nevaram dzīvot otra dzīvi-tikai savējo!
Ja cilvēks no otra grib aiziet,tad aiziet,bet ja nē tad atrod simtiem iemeslu,kāpēc vēl palikt.
Ar garām runāšanām tādas lietas nav panākamas, tātad tu pati vēl nevēlies aiziet, pienāks brīdis, kad pieliksi punktu, bet ja minstinās, tad noteikti griezīsies atpakal.
Ja esat gājēja, tad ej...ja nē tad nē. Vai esi vainīga, jūties parādā, dzīvo, lai tādi stulbi pārmetumi tev nejauktos pa galvu.Ir teiciens NEVIENS NAV NEAIZVIETOJAMS, rūgti, bet taisnība
...neskaties atpakaļ.....
nu jaabuut stiprai..:)
Vai Tu domā,ka cits būs labāks,ja pati nemainīsies? Bez SEX taču negribi palikt!!!
nu tādā gadījumā ir jāgriež kā ar nazi...ir jāmūk prom no tādām attiecībām...jāmaina vidi....nevienas attiecības nebeidzas bez pārdzīvojumiem....tikai pārdzīvojumi ir dažādi, viens ir laimīgs ka beidzot viss...citam pasaules gals...kā nu kuram....bet kas beidzies tas beidzies un žēlastība nevienu nav padarījusi stiprāku....bet otrādi, ja tas otrais apzinās ka ar viņu ir aiz žēlastības, bet vienalga otru neatlaiž...tā saucās gļēvulība...
Tur jau tā lieta,areji itkā aizietu,iekšeji sametās žēl,kāda mīlas liesmiņa varbūt vēl kvēl.
Aizejot nenemiet liidzi daudz mantu,tad buus viegli!
Nekad aiziet nav viegli un ja godiigi zinu ka juuties, bet vajag censties sanemties butu labi paskaidrot kadeel ej prom bet no pieredzes zinu ka tas ir traki gruuti, un varbuut vajag būt nekaunīgai tev, varbuut vajag buut tadai ko veel aprunaa pec tram un wnk ignoret vinu, pateikt ka viss cauri kkada sms vai ka un iet taalaak. Jo jebkuraa gadijumaa lai ari ka to pateixi tas taa pat saapees!!! NAv jegas pardomaat kaaa bet wnk to izdariit jo ar katru sekundi ko vilcinies tu apdraudi vinu un pati arii sevi jo varejat atrast savus iistos!
Ne tu pirmā ne pēdējā.
JĀAIZIET...'Tā pa vienkāršo-neskatoties atpakaļ...
Un jāgaida,kad laiks aizdziedēs.....
ar savu aiziešanu,mēs dodam iespēju ne tikai sev.bet arī tam otrajam...
apsesties abiem un izrunaties risinajumus var vienmer atrast
Vai nu ej vai nu neej-izlem!un dari!
Visas šķiršanās ir sāpīgas...bet ziedot sevi,lai nenodarītu otram sāpes,nevajadzētu...tās ir ilgstošas un mokošas sāpes...varbūt liekas,ka tas otrs nesaprot Tavas izjūtas,bet tas tā nav...tam otram jau arī sāp...un sāp tas,ka tiek žēlots...
Sapēs vienmēr- to nevar izdarīt nesāpigi. Bet, ja svārsties- tad vēl neesi īsti gatava. Taja brīdī, kad lemums škirties sagādā reāli jūtamu mieru prātā un dvēselē, kad ir vienalga- ka tur būs ar talako dzīvosanu, kā tas otrs tur riktēsies, galvenais- lai viņs nebūtu tavā dzīvē- lūk tad ir īstais brīdis klāt. Pagaidām , sorry, bet Tev sanāk tikai koķetēt par so tēmu. Lai arī ir noprotams, ka Tev tas ir aktuāls jautājums, bet ne 100%.
...pagriezies,ej,nedomā...