Ne vienmeer uzbrukums ir labaakaa aizsardziiba. Biezi vien iedarbiigaaki ir civilizeetaaki argumenti. Arii neko nedariisana var izsist uzbruceeju no sliedeem. Uzbrukumu varuzskatiit par galeejo aizsardziibas liidzekli, kad visas citas iespeejas jau izsmeltas.

Jāzina cilvēka temperaments- ja holēriķis- noteikti...

Labākais variats.

Ne vienmēr. Reizēm noder pilnīga ignorēšana.

  Arī smaids ir uzbrukums!

to praktizē bērni.(uzbrukuma -aizsarardzība variants)...........Labākais ir pasmaidīt un klusēt,tas uzbucēju vairāk izsit no līdzsvara...Smaidīt un skatīties acīs.....................

Tā tas ir pieņemts. Bet pamēģiniet paklusēt un izprast situāciju bez kara!

Uzbrukumu izmantot par aizsardzību- parasti tā notiek, ja neesi pārliecināts , vai pareizāk sakot - skaidri zini- tev nav taisnība, vai esi sastrādājis pamatīgas ziepes. Cilvēkam, kuram ir skaidrs, ka neko sliktu un nejauku nav darījis, nav vajadzības šitā spēlēties.

Viennozimigi.

Tas atkarīgs no pretinieka - vāju var satriekt ar uzbrukumu , bet ar stiprākiem jābūt uzmanīgiem - iespējams pretuzbrukums .

Galvenais negaidīts uzbrukums, tā vismaz ienaidnieku uz kādu brīdi var izsist no sliedēm, un pašam iegūt laiku tālākai rīcībai!

viennozīmīgi

....Ja...citreiz vnk var ignorēt ....ja negrib neko......

Atkarībā no situācijas, noder gan smaids, gan humors, reizēm arī uzbrukums

skatoties kam jauzbruk ,vispar ja,vai kadu gribas saplosit

Gribi mieru gatavojies karam.

  Laikam Tev taisnība. Kad es uzbrukšu kādai, kas sevi dēvē par feju, tad- piesargies!!!!

Si vis pacem para bellum.
Skan tik pat draudīgi. Interesanti, kuri ir šo teicienu autori? Tā ir folklora, jeb kāda prātvēdera prātojumi?

jebkas pie rokas.

Nav