Cilvēks ir ļoti nestabīla radība gan fiziski gan garīgi
esam kā haizivs, nemitīgi jākustas lai dzīvotu.
Esam viss isalkušākās radības gan pēc mīlestības, gan varas,
gan bagātības.
Reizēm liekas ka cilvēka badu nekas nespej remdēd.

Tā gan.

Neiespringstu. Vienkārši esmu. Nevajag sarežģīt lietas, kas neprasās pēc sarežģījuma...

Šajos laikos tiešām tā ir māksla palikt cilvēciskam.

Nav problēmu...dots devējam atdodas...mīli sevi, tad arī Tevi mīlēs!!!