Ja Tu cilvēku palaid un uzskati, ka viņš Tev nav vajadzīgs, kāpēc pēc kāda laika gribi dabūt viņu atpakaļ?
12. jūn 2010. 14:04
It īpaši, ja viņš ir kopā ar kādu citu?
Atslegas vārdi: Dzīve38617, Attiecības38711
Labākā atbilde
Ja it īpaši tad, kad viņam jau ir citas attiecības- tad ir visprastākā greizsirdība un privātīpasnieciskums tajā sliktākajā aspektā- kā viņam bez manis var būt labi, kā viņam var būt cits mīļš cilvēks, ja vajadzēja tagad raudāt un nīkt ārā pēc mūsu šķiršanās. Un galīgi nav svarīgi tajā brīdī - kurš bija šķiršanās iniciators un kas par iemeslu tam visam bija...
Atbildes (26)
Tad tu neesi viņu palaidusi vaļā - pašapmāns. Patiesi var atlaist tikai tad, ja šo cilvēku patiesi mīli un cienot vēli labu, respektē viņa izvēli. Grūtāk ir, ja ir tikai emocionāla vai sexuāla vai cita piesaiste, atkarība...
Esmu vīlies savā lēmumā, kuram iemesli var būt dažādi.
Varbūt Tu šo cilvēku vienkārši neesi novērtējis un padzīvojot atsevišķi Tu to aptver...Tādās situācijās nevajadzētu "strebt karstu"- varbūt kādu laiku padzīvot atsevišķi un tad izlemt ko darīt tālāk. Es neuzskatu par pareizu tūlīt uzsākt jaunas attiecības, jo tā var būt kļūda un apkārt tie taču ir dzīvi cilvēki...
Tādēļ,ka neko labāku nevar atrast un nav jau bijis nemaz tik slikti-tikai jautājums vai ir šis atpakaļceļš?
tās varētu būt skaudības izpausmes.
Tika konstatēts ka visi nākamie ir vēl nederīgāki vai neesoši
....tāpēc ka notiek salīdzināšana...un nožēla par kaut ko.............
Tur lielu lomu nospēlē egoisms!
Ja tā ir noticis, tad pie manis atpakaļceļa nav. Ja tālāk izveidojas draudzīgas attiecības, tad tā ir cita lieta.
ta darbojas musu prats, ar laiku izkristalizejas tas emocijas kuras jus saistija, un likas ka nebija isti pamata atlaist.Jo pasam no sevis aizmukt nav iespejams.
....tapēc, ka iepriekšējais spīts ir pārgājis...apgaismojušās acis un prāts.....un līdz ar to domāšana atgriežās...:)
nekadas loģikas
ja arī gribu atpakaļ pirmā nekad to neizrādīšu.
varbūt tā ir tiešām greisirdība? redzot ar citu
Biezi mes cilveku novertejam tikai tad ,kad esam to jau pazaudejusi...
ja tas cilvēks ir kopā ar citu un izlēmis,ka tā būs labāk,tad protams neatgūtu atpakaļ....
Tāpēc, ka ir bijis pārāk labi un gribās vēl labāk...bet.....
varbūt tapēc ka sqaprotu to ka vin6 ir tas ko gribu redzeet sev blakus!un ka citu tadu vai9raak neatradiis!
Kāda laime ir atrast to,ko kādreiz savā muļķībā biji aizsviedis projām!!!
Izlietu ūdeni nesasmelsi,vilciens kas aizgājis,nenoķersi,dari ko darīdams,apdomā galu,lai nenāktos nožēlot un nepalikt vienam,kā daudzi šeit amigos u.c.
Vai kāds tā dara?
Tu par ķīlniekiem runā? Laikam jau izpirkums bijis par mazu.