Kāpēc cilvēki baidās uzdrošināties,justies laimīgi...kāpēc apzog paši sevi?
26. jūn 2010. 08:28
PAR NAUDU NEVAR NOPIRKT LAIMI.
Taču mīlestība vienmēr ir kaut kas nebijis. Nav svarīgi, vai mēs mīlam vienu, divas vai desmit reizes mūžā - vienmēr mēs sastopamiesar kaut ko jaunu.
Mīlestība var mūs iesviest ellē vai pacelt debesīs, bet tā allaž kaut kur ved. Un mums tā ir jāpieņem, jo tikai mīlestība baro mūsu eksistenci. Atsakoties no mīlestības un baidoties pastiept roku, lai noplūktu augļus no pārpilnā dzīves koka, mēs nomirsim badā. Mīlestība ir jāmeklē, kaut arī tas prasītu garas ciešanu un skumju stundas, dienas vai nedēļas.
Dodoties meklēt mīlestību, mums jāatceras, ka tajā pašā brīdī arī mīlestība dodas mums pretim.
Un izglābj mūs.
(P.Koelju)
Raimond-varbūt........
Es C.;-Viedi vārdi-tikai ne visiem tas ir / būs saprotams...
Kādi tur skauģi-vienkārši bail pašam no sevis.............
Atslegas vārdi: Bailes.0
Labākā atbilde
Daudzi cilvēki baidās no laimes. Laimīgam būt nozīmē mainīt daudzus ieradumus un zaudēt savu identitāti. Bieži vien labais, kas ar mums notiek, rada nepatiku. Mēs spriežam: “Labāk nebaudīt no laimības kausa, jo mēs cietīsim vēl vairāk, kad tā vairs nebūs pie rokas.” Baidoties krist, mēs pārstājam augt. Baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties.
Atbildes (10)
Bieži vien pie vainas ir ...slinkums izkāpt no mājas čībiņām , atstāt iesildīto vietiņu pie televizora ar čipšiem un aliņu pa rokai ..., gribētos jau to laimesputnu sev , bet tad jāģērbjas , bārda jānodzen , kaut kur jāiet , varbūt vēl kokā jākāpj ...
man šķiet, ka cilvēks baidās no neizdošanās. reizēm laime ir tik tuvu, ka pat sajūti tās patīkamo elpu uz savas ādas... un nobīsties. pagriezies un dodies pretējā virzienā. pēc laiciņa attopies un ej atpakaļ to meklēt, bet tās tur vairs nav... kāds cits pa šo laiku ir kļuvis laimīgs tavā vietā.
Ir jau vēl tie, kuri baidās un it kā uzceļ aizsardzības barjeru ap sevi- "mīlestība nav priekš manis!", bet paši jau ir "iekrituši" tajās mīlestības lamātās un...grimst, un top laimīgi...lai arī vēl joprojām noliedzot.....
Neatkartosos,jo ES C.izteica manas domas un pardomas.....
parasti cilveki kad ir kadreiz stipri apdedzinajies, baidas,k tas var notikt vel un vel. es uzskatu,ka no ta nevajag baidities,bet dzivot talak ,lauties pasplusmai. ta ir dzive,nekas nav sai dzive ideals ari attiecibas,ari milestiba. mes esam dzivi cilveki un tapec mums jadzivo pilnveidiga dzive
Cilvēki jau nebaidās, viņi varbūt vēl nav tikuši skaidrībā ar saū iekšējo pasauli, vēl nepazīst mīlestību.
nē. nē. uz mani šis saldais medutiņš vairs nedarbojas.:)
............bet ar naudu var kļūt kauč nedaudz laimīgāks.
Justies laimīgam,tā ir liela māksla,to ir jāprot...
Bailes no skauģiem.