Mēs bieži iesākto nenovedam līdz galam. Tiekam atrunāti, iebiedēti, meklējam dažādas atrunas, uzskatot to par neiespējamu, bet kā tur īstenībā ar to neiespējamību bija?
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38711
Plāni reizēm ir grandiozi,tik apņēmības pamaz.
Tā robeža ir ŠAUBAS !
Nedomāju, ka pastāv šāda robeža.......ja esi izdomājis tad dari....esi vecis vai nē?
viss lielaakais greeks ir gleevuliiba
Ja nenoved līdz galam,tad nav liela gribēšana.
Motivācijas trūkums? Uzrodas kaut kas svarīgāks? Vieglāk taču ir pamest un sāk no jauna
Protams, ka ir lietas, kuras reāli apsverot savas iespējas un spēkus - nu nav variantu, tās nevar dabūt gatavas. Pat jau iesāktus projektus var tā apstādināt- ja jūti , ka nepacelsi.Bet , ja pārtrauc iesākto baiļu dēļ, atrunāšanas vai iebiedēšanas pēc- tas tad nav nopietns darītājs.
.....robeža ir mazdūšībā, neuzņēmībā un neticībai pašam sev...
viss ir iespējams... tik vajag gribēt to izdarī
Ja viss ir pareizi izdomāts , aprēķināts un ir atkarīgs tikai no paša varēšanas , tad šādai robežai nevajadzētu rasties .
pēc dabas esmu maksimāliste, eju līdz galam.
Plāni reizēm mainās gan. Betn vai tā robeža pastāv? Donāju kanē, jo ir dzīvē situācijas kad škietami neiespējamais kļūst iespējams.
..ja nevari novest līdz galam, labāk ...nesāc nemaz!!!!!
robeža starp iespējamo un neiespējamo ir esošais un reālais
Sonjai -