Reizēm dzīvē gadās tā, ka kāds pārpratums, līdz galam neizrunātais, aizvainojums vai pats liktenis liek mums zaudēt ļoti tuvus cilvēkus. Viņi kļūst par pagātni, par melnbaltu bildi, kurai nav tagadnes. Taču liktenims patīk ne tikai ņemt, bet arī spēlēties, un reizēm tas dod otru iespēju....Vai jūs savā dzīvē esiet to piedzīvojuši...?
šeit ar otro iespēju nav domāts tikai par sievām,vīriem vai mīļākajiem, bet arī par draugiem
Atslegas vārdi: dzīves0, peripetijas0
Sēžu zem klajas debess,
Jo attapies esmu viens pats.
Attapies, un jūtos kā pēc laimīga sapņa,
Kurš beidzies ar spērienu no tumšajiem mākoņiem.
Kā tad es šiem nebiju pienācīgi pievērsis uzmanību?
Vēlos iemigt, sapņot no jauna,
Bet šoreiz novērtēt mākoņu spēku!
Ai, vai tas ir iespējams - sapņot to pašu?
Vai tas ir kā upē, kad vienā un tai pašā ūdenī neiekāpt?
Ir gan, ja pasteidzas, un iekāpj nākošā upes līklocī!
Un spēsi to notvert ar sajūtām!
(Es)
Esmu piedzīvojis,ne tikai Otro,bet pat Trešo dzīves piespēlēto iespēju!:)))
ja esmu,tikai zinu to,ka labak neatgriezties
otrā iespēja.......parasti ir surogats.labak atcereties pirmo variantu.
Jā ir. Bet ja izvēle ir izdarīta atpakaļ ceļu nemeklē ej uz priekšu.
Protams.....
*Divreiz vienā un tajā pašā upē neiekāpsi*...diemžēl...
Nav man tā gadījies, kad aiziet, aiziet...un viss.
jā, ir bijusi tāda situācija ar bērnības draudzeni - centāmies atjaunot attiecības, bet melnbaltā bilde tik un tā palika... arī zināmā veidā draudzība beidzās dēļ pārpratuma, abu lepnuma un tā...
viss par ko pēc tam varējām runāt bija pagātne, jo kopīgas tagadnes nebija un arī saulaina nākotne pie horizonta neplivinājās...
tā ka laikam varu droši teikt - otrajai iespējai neticu - ja kāds cilvēks no manas dzīves pazuda, tam noteikti bija kāds iemesls... un draugi arī pēc tam nāca vietā citi, ar kuriem attiecības veidojās daudz vieglāk, dabiskāk...
Ja runa ir par labākajiem draugiem,tad es izvērtētu cik nopietni ir tie aizvainojumi.Ir lietas ko es nepiedotu,bet ja neizrunāts pārpratums tad meklētu iespēju salabt.
kātad!!!!!!!!
jaaa........katru dienu man ir 2 iespeejas......sakauties ar draugu vai sasveicinaaties.....jebkuraa gadijumaa ir otraa iespeeja....ja sakaushos tad riit dabuushu veel....a ja sasveicinaashos riit sveicinaashos veeel.....
Noteikti, ka jā, bet nekad nebūs tā, kā bij pirms pārpratuma, tad jau vajag mazu amnēziju.
Ir bijis tā ka esmu devis otro iespēju un tagad to rūkti nožēloju. Pagātne lai labāk paliek pagātnē
nav bijis.
Kas aizgājis ir zudis,kas ir tam vērtība,kas būs ......
Otras iespeejas nebuus,tie uudenji ir aizteceejushi,jaasaak viss no gala...,ja runa iet par mani,tad esmu paardziivojis karu,Staljina laikus,kolektivizaaciju,izproveejis ljoti daudz sievietes teoreetiski un praktiski...