Atslegas vārdi: mīlestība34035, dzīve38629, attiecības38719
mana apbalvošanas ceremonija :Nezinītim un Nikitai- pa žetonam
a man domāt - brīžiem kā vilciena vagonā...kāds stāsta anekdotes, cits smejas kā kutināts, kāds strinkšķina ģitāru un kompānija azartiski dzied, kāds gruzīns lenc blondīni vai otrādiņ, dažas tantes rūc par to, kur aiziet pasaules godība, kāds ar elkoņiem laužas cauri čalotāju bariņam tamburā...kkā tā
Tā kā kompānijā
Nē, kā savējais starp svešiem, un svešais starp savējiem!:)
Te es jūtos labi.
var droshi ari ta teikt,ir patikami te *nosist* brivos brizhus,un melo tas kas stasta sitot ar pedu pa karnu kruti ka vinam viss pofig...
Jutos,kad satikos ar Inesi Gulbi,tad vinja mani vienkarshi atshuva,gruti bija samierinaties.Bet tagad nekadas iepazishanas sheit vairs nemekleju
Ļoti lielas ģimenes! Es pat vairs nevaru atcerēties visiem dzimšanas dienas, kur nu vēl vārdus! Vajadzētu sanākt kādreiz visiem kopā. Sen neesam tikušies!
AMIGOS kā ģimene Nu nē, bet tomēr gribas atgriezties vēl un vēl.
Of course. Your friends are your chosen family!!!
Es vēl pagaidam jūtos kā ciemiņš-varbūt pat nelūgts!
Un kur tad vēl tie,,,,
kas satikušies un turpina Amigosā atgriezties........
jau no viena (kopēja) datora!
Par šo tēmu,lasu,ka vairāk izteikušies vīrieši un mazāk meitenes. Klusē Dāmas ,kas jūtās kā mammas un,varbūt, domā : " Pačalojiet ,pačalojiet ",bērniņi mani".Jums vēl ir jāaug un jāņemās prātā."