Ko Tev ieteikt-nezinu,savèjo nekräpu,kad biju brìvs tad gan jäklis biju,tä teica. Tev jau pashai vien büs jädzìvo,ko nolemsi tä arì büs pareizì...

Tas ir bēdīgi,varētu mēģināt ar mīklas rullīti iedzīt tam nelietim prātu.

Emmucim prātīgs ieteikums, ja ir spēja ar vēsu galvu izdomāt un prast piedot. Es ar savu straujo dabu gan laikam gan ar to pannu iekrautu un čemodānu šim savāktu. Man tā krāpšana dienu un nakti priekšā vien rēgotos...

Viegli nebūs... turies...

Tāda nu ir tā dzīve! Vienmēr kāds kļūdās un dara kautko nepareizi. Es domāju, ka šādi rīkoties nav vīrietim cienīgi un tas ir galīgais idiots, kas tā dara. Izjaukt ģimeni, pamest bērnus, vai sadalīt bērnus, jo redz katram jau esot tās tiesības.
Man pazīstamam cilvēkam bija šāda situācija,- tas ir murgs un nevis dzīve! Vīriešiem pēc aiziešanas ir tendence uz atgriezšanos.Sievietēm tas pats! Bet ticiet man,- cilvēki nemainās!
Es uz to skatijos no malas un tāpēc jau laikam vēl līdz šim neesmu precējies..
Katra situācija ir rūpīgi jāizvērtē un nekad neklausiet ko citi jums iesaka!

Neļauj sevi muļķot,es šķirtos.Tā ir mazā nāve jūsu attiecībās,bet ja gribi mocīties bērnu dēļ-tad viņiem to nevajag.

Tu esi smaga paarbaudiijuma prieksaa...galvenais nesteidzies...pareizi Emmucis raksta- izdomaa liidz galam...tikai neturpini dziivi beernu deelj- taa ir liela kljuuda, ko parasti dara, ja dziivo, tad dziivo kopaa sevis deelj, bez tam buutu jaazin cik tas nopietni ir vinjam...

man arī tā bija,es izšķīros un nenožēloju

Padomus var dot dažādus BET lēmums pieder TEV.

Meli ir un paliek meli. Personīgi man nav pieņemams variants- kāds kādu ir krāpis, bet turpinām dzīvot kopā, lai tas apkrāptais varētu realizēt savas ambīcijas- justies stiprs un varens, jo , lūk- viņš ir bijis tik augstsirdīgs uh attaisnojis nelietību. Lai kādu iemeslu minētu Tavs vīrs- tā bija viņa apzināta izvēle- seksot ar sievieti, kura nav sieva. Jo jebkuras problēmas starp laulatajiem ir vienmēr iespēja turpat arī atrisināt- starp laulātajiem, neiesaistot trešo personu. Tapat neredzu neko tik vērtīgu, kas būtu šajā situācijā jācenšas glābt- ģimenes kā tādas nav, un, sorry, nebūs arī. Tie ir smagi maldi, ka sievas, kuras ir saņēmušās , savu personīgo iemeslu pēc- bailes palikt vienai, nespēja organizēt pašai savu dzīvi, iedomas, ka nu tik vīrs visu nožēlos, sapratīs savu alošanos un viss būs tā kā viņa gribēs- tātad norijušas apvainojumu , saņēmušās uz kaut kāda veidojuma saglabāšanu- ka viņas ir nu tik laimīgas un gudri darījušas..