Kad satiksiet to īsto... Jūsu domas mainīsies. Tirpas skries no viņa klātbūtnes...Laimē starosiet par viņu domājot...Ne visiem lemts atrast ...Bet meklējiet, jo mīlestībai vajag maz...

Mmm, jā, īsti racionāla pamatojuma nav... :)

vai tad vajag?

Gribētos piekrist iepriekšējai atbildei. Lai cik cilvēks ir nodrošināts un pašpietiekams, tomēr katram gribas arī orto pusīti.... Cik tad ilgi dzīvosi viens?

  Dievs ir devis to laimi , lai divi cilvēki veidotu savu laimi.

Nav labi cilvékam bút vienam! :)

   Hello to Kristine from Chris !

Ja ir savstarpēja mīlestība un cieņa - tad kāpēc neprecēties? Un pie tam kāzas ir tāds jauks notikums, par kuru sapņo gandrīz katra meitene.

Hm,interseants jautajums un atbildes....."Lai ir,kas atbalsta un samilo......:mes esam raditi milestibai....."utt.,bet tad te rodas cits jautajums-VAI TAD PATIESAM IR JAPRECAS LAI DABUTU GIMENI,UN DROSIBU,MILESTIBU-KA VAR DZIVOT TA PAT UN DABUT TO PASU BEZ GREDZENA UZ PIRKSTA....?

nau obligāti preceties,jo pectam agrī vaj vēlu izmajnas attiecibas.

Esmu zaudējusi savu mīļoto vīru,viņš ir miris,varbūt neesmu vēl gatava citām attiecībām,bet man pietrūkst mīlestības.

lai butu laimīgai!!!!!!

Nav obligati. katrs jau to uskata pec saveja.

Lai būtu laimīga!

Lai sevi pārbaudītu.

Tā tomēr ir brīva izvēle. Manai ģimenei jau būs 30gadi,un ne mirkli to nenožēloju,Tās ir sakārtotas attiecības,drošibas sajūta,ka vienmēr ir blakus mīļš cilvēks uz kuru vari paļauties. Lai cik nodrošināta un pievilcīganebūtu mūsdienu sieviete ,mēs esam tās kas gribam vīram ielīst azotē un būt žēlojamas,tāpēc sakārtotas attiecības ir vienkārši skaisti!!!

Ari pasam nodrosinatakam cilvekam gribas milestibu un lai kads par vinu parupejas tapec cilveki precas

mīlestība

Var precēties, ja viss notiek pēc dievišķā plāna. Tajā ir paredzēts saderināsānās process. Šajā laikā, un to nosaka abi partneri pēc savstarpējas sapratnes, partneri iepazīst viens otru reālās dzīves situācijās. Te parādās visas sadzīves radītās nianses, kas dod iespēju abiem izdarīt seciājumus par saderību, tai skaitā arī seksuālo, garīgo, intelektuālo... Tas ir kopdzīves posms, kura rezultātā partneri pieņem lēmumu, kas balstās uz iekšējo dvēselisko pārliecību:
1. jā, mēs esam gatavi roku rokā noiet visu kopējās dzīves ceļu daloties visā, uzturot svaigas un spilgtas mīlas jūtas, kā cilvēkiem pieņemts teikt:,,precamies,, , kopradām bērnus...;
2. mums nav īstas pārliecības par to, ka mēs esam piemēroti viens otram tik nopietnam solim kā  precības, šķiramies kā draugi ...