Var jau arì neprecèties, ne jau tas ir galvenais.Kopà jau var dzìvot un bùt ideàlàm attiecìbàm arì bez precè`sanos.

Precēties nozīmē dubultot savus pienākumus,un uz pusi samazināt savas tiesības-gadās jau,ka cilvēks iebāž roku maisā ar odzēm un izvelk zalkti,vai visu mūžu riskējot laimētavās-vienmēr laimē:)Tas tādai sievietei pašai jāzin-kāpēc gan nē,vai kāpēc gan jā!;)mana vīrieša pieredze ir tāda,ka situācija pēc precēšanās var kļūt ļoti muļķīga- viens visu apmaksā,viens visus uzturi,apgādā-pienākumi ir knapi izpildāmi,bet garantija,ka par feju izlikusies ragana to kaut kā kompensēs-nekāda-mans secinājums-labāk dzīvot ar kādu sievieti kaimiņos,nekā vienā dzīvoklī-tad jebkurā brīdī var aiziet ciemos,vai atgriezties savā dzīvoklī.;)

Obligāti jau nav nekas.Tikai nezinu vai vienai,nodrošinātai un pievilcīgai ir feini vakarus un vecumdienas pavadīt vientulībā...Kāpēc uzreiz vecumdienas? Tāpēc ,viņas pienāk nemanot un jo ilgāk velk ar precēšanos,jo partneros ir lielākas un treknākas "utis" redzemas...