Kā tiekat galā ar dusmām - tādām īsti baisām, kad liekas, ka tumšs gar acīm metas? Sist nevienu nedrīkst, tas tāds neliels ierobežojums.
Nedusmoju...dusmas bojā skaistumu un to es saudzēju
Tieku galā...ar pašiedvesmu...tās izkūp kā dūmi.
Atkal talkā nāk mūzika /ritmiska,lai var iztrakoties/
pabļaustos un ņemu adīkli...
savacos un eju gara pastaiga pa svaigu gaisu
Galvenais ir skaļi aizcirst durvis,lai visi saprot tavu noskaņu,un tad viss ir ok...varu nomierināties
ljauju taam valju
smukas miilas meitenes un dusmas pazuud uzreiz! :D
Aizeju uz sporta zāli pavingrot, un dusmas pazūd, kā nebijušas.
Vislabakā iepirkšanas tadās reizēs...hihihi
baigi ilgi turu sevī - līdz uzsprāgstu...un tad es kliedzu, ja dusmu objekts ir spējīgs vispār klausīties!
boksējos. vo.
Ņemu plinti-šauju nost Nedo dies uzsprāgs-ieskaitīs teroristos
Laizu starp kajam tu vairak vietas un nav jadusmojas.
tad kad nakas dusmas izteikies,es reizem beigas uzdodu jautajumu,vai ir patika ko izsaku.lielakoties nakas pie sevis piedot tam kurs mani sadusminajis.es to deveju klusi par ,,inscinetaju,,.
Dusmās ģimis savelkas, tas nav labi
eju uz mežu sēnes lasīt,ai te pasēžu.