Kamēr es dzīvs diezvai mani apmierinas manas dzīves kvalitāte. Es dzirdēju kadreiz autobusa divas tantes sarunu. Izskanēja tada doma:- živomu čeloveku ne ugodiš.

Pilnībā ne! Bet vai tad tas maz iespējams? Un galu galā - vai pat vajadzīgs? Tad jau vairs nebūtu, pēc kā tiekties.

apmierina uz 90% , jā noteikti, vēl nav viss līdz galam realizēts, bet laikam visu ne viens nevar dabūt  

neapmierina....bet mainīt laikam vairs nav ne laika, ne iespēju...

..ja neapmierina tad jāmaina un mainīt nekad nav par vēlu....

Jā-pilnībā. -un mainīt nevēlos neko,jo normāli domājošs cilvēks visu laiku mainās pa spirāli-uz augšu.

Apmuerina,veselība pamazām mormaluzējas;pārejo sasniekšu ar savām rokām.

Zini, apmierināta kā zilonis...