Kāpēc reizēm,mums sievietēm,ir vēlme "nolaisties"līdz "kliņķim"-pazemot sevi...noniecināt,lai panāktu savu???
4. sep 2010. 21:23
Kāpēc tā bieži notiek,kādu motīvu vadītas.kādi tam ir argumenti???
Vai tiešām nav labāk būt ar savu asumiņu,raksturiņu,odziņu-rozīnīti???
Kā domājiet-vai līdzi manam domu gājienam,-vai tomēr..............pāri līķiem???
Kā ir skaistāk un patīkamāk-
Arī tā pati "plūmīte" ir jāmāk pasniegt....ja kas -kā rozīnīte.
Morgana-vai tad par to domā ..iepriekš???
Krasta Meitene- -es arī nē
Rasma-dzīvojam tak vienreiz...........
Ilga-ari
Frišmane Ilga.ja visi domātu kā Tu.........
Ilona- izsalkums...labs salīdzinājums
Atslegas vārdi: Attiecības.115
Labākā atbilde
Reizēm pamatīgs klikšķis- tas nav tas sliktākais, bet sūdīgāk, ja tas ir izsalkums Patiesībā no malas- diktam jau smieklīgi... Bet pie sevis nosaku, nedod, dies, ka man kādreiz vajadzētu šitā līst un ņaudēt
Atbildes (14)
Njuu tas vaardinjsh D...st ir par rupju ,bet tas laikam ,lai butu skaidrs. man ir mani draugi un draudzinji un esmu par tiem prieciga.. pareeejie man neinteresee.
Nolaisties jau var , bet vai peec tam varees pacelties, un vai kaadam tas vis buus vajadziigs
Pazemoties??? Tas gan nav prāta darbs un nesaprotu tādas sievietes
Vai tad sievietēm pastāv tāda vēlme? Tā jau nav vēlme!!! Tas ir stulba spītīguma kalngals. Un man to nevajag.
Ko nozime;nolaisties lidz klinkim? vinas rapo uz celiem ,lien uz vedera,draud,ludzas?
Katrai ir sava rozinite,ja kads to nesaskata,tad vinam vajag plumiti.
zems pašvērtējums... nolaisties nav problēma, māka ir pēc tam pacelties atpakaļ. Bet vai tā nolaišanās un sevis pazemošana ir tā vērta???
Nu nē,es netaisos tādā veidā,man ir galva uz pleciem,rokas un kājas,esmu atradusi savu pascieņu,labāk dzungļos,bet brīva,nekā smalkā bagātībā asarām līstot.
Jautājums skan skarbi.....bet tajā daudz patiesības .
Domāju tā...cik daudz vecāki katrā ielikusi to gudrību tik arī ir.Teiksiet ,jaunība vecakus neviena neklausa ....PIEKRĪTU.....BET.....Mīļās ,lai cik ir grūti viss jāiztur un to arī mēs visas esam darījušas,piem dzemdējot,un tt.PAZEMOTIES...nu nē...Nekad...pašām jasavācās ,man arī visādi gājis,esmu nākusi pie secinajuma ...KA MĒS SIEVIETES esam visjaukakas ,un neviens cits nedrīkst mūs ķengāt......Jo ,kā tad katrs radies ?TIKAI NO SIEVIETES.......labi ,labi ar Vīrieša palīdzību ,bet mēs staigājam 9 mēnesus ar to brīnumu...PAZEMOTIES NEKAD......
Pa varu nevienam mīļš nebūsi...mīlestība ir tādas jūtas- vai nu viņas ir, vai nav...
Domāju kad to nosaka,sievietes primārais uzdevums - radīt ,un līdzekļi,mērķa sasniegšanai dotajā momentā,ir atkarīgi no tā momenta dvēseles attīstības jeb izaugsmes pakāpes .
Ko darīt,ja "dupsis" niez?! Dievs devis gribēšanu,pašai jāmeklē dabūšana! Kas kādam par daļu? Nav Padomju laiki,kad bija sava ētika un visam bija jāspīd ar glanci,tagad ir Demokrātija!!!...
Viens no tādiem iemesliem varētu būt bailes- lielas, dzīvnieciskas , visaptverošas- par jebkuru tēmu. Palikt vienai, uz ielas, nokļūt tur, kur jau ir bijusi un atmiņas nav nekādas labās, u.t.t. Tapat- izvēle starp diviem ļaunumiem, kad tas otrs iespējamais scenārijs situācijai škiet vēl launāks( objektīvi vai subjektīvi).Situācija, kad ir elementāri jāizdzīvo.Tas viss nav ne skaisti, ne patīkami , un , visticamak, sieviete ilgi , ja ne visu mūzu atcerēsies to situāciju vai cilvēku, kas viņai lika izdarīt šo izvēli. Var jau teikt- es to nesaprotu un nedarītu tā, bet kamēr neesam pabijuši tādas vai sitādas patiešam nopietnas izvēles priekšā- grūti teikt, kā rīkosimies. Varbūt es tā mazliet par dziļu un dramatisku to domu paķēru, bet teiksim ikdienas situācijā, kad , piemer. piedzēries vīrs sit un pazemo sievu, jo viņs viņu uztur- nu tas gluži man neasociējas ar pazemošanos. Ar pazemošanu jā, bet ar pašas sievietes pazemošanos- nē.