Vai vienmēr, kad sakāt kādam "Vai vēlies par to parunāt?" , tā ir patiesa vēlme uzklausīt un/vai palīdzēt?

Vai tas nenotiek tikai ziņkāres dēļ?

Atslegas vārdi: doma²³²⁸⁷, Dzīve³⁸⁶¹⁷, attiecibas³⁸⁷¹¹

Labākā atbilde

1

Dzēsts profils 6. sep 2010. 18:58Viņas atbildes

Saku to tikai nenopietnā nozīmē. Diemžēl, bet tāda nu ir mana attieksme pret šo frāzi pēc nebūtībā aizgājušā šova (jupis šo rāvis! ) ar Ainu Poišu: "Un kā tu par to jūties? Vai vēlies par to parunāt?"
Ja ir patiesa vēlme uzklausīt un ļaut, lai otram tiešām top vieglāk, tad parasti saku- Joz šurp un noliec galvu uz mana pleca! Es tevi klausos... Nu, kaut kā tā. Un tam nav nekāda sakara ar ziņkāri.

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (5)

2

Dzēsts profils 6. sep 2010. 15:02 Viņas atbildes

Man jau liekas, ka tie kas lieto šo frāzi, ir to patapinājuši no psihoterapeitiem ...ļoti profesionāls jautājiens un lieto, lai uzturētu sarunu, nevis palīdzētu

1

Frēzija v. 6. sep 2010. 14:35 Viņas atbildes

Parunāties jā, bet īpaša ziņkāre nekad nav bijusi, tikai tad, ja tu jūti, ka grib ar tevi parunāties, bet pats bremzē.

1

Dzēsts profils 6. sep 2010. 16:25 Viņa atbildes

Runāju atklātu valodu.

0

Dzēsts profils 6. sep 2010. 14:44 Viņa atbildes

Parunāties varu,tik paliks no paniem sslikts,ne man lāga veselības ,ne liekas naudas.varu tik ar padomu palīdzēt.

0

Dzēsts profils 6. sep 2010. 20:14 Viņa atbildes

Tikai ziņkāres dēļ,nedz cita nedz savu laiku nemaz netērētu