Atslegas vārdi: Dzīve38617
pēdējā laikā arvien biežāk pie sevis domāju vai pietiekami novērtēju to, kas man ir dzīve un attiecības tomēr ir tik trauslas. viens neuzmanības mirklis, telefona zvans, satikts cilvēks var acumirkli iznīcināt visu... varbūt rīt pietrūks tieši tā, kas šodien ir un liekas nevajadzīgs...
cilveeks taa iekaartots ka gribas veel un veel, bet to ko mees ieguustam, uztveram kaa pashsaprotamu un atliekam malaa, tas jau ir muusu, un tiecamies peec naakoshaa,bet to kas jau ir --vajaga lolot un tad atklaasies, ka pietiek ar to kas ir, jo muusu laiks tak nav neizmeerojams,nevajadzees tik daudz pleesties, lai veel ko ieguutu iipashumaa, vai lietu vai cilveeku, jo taas aizsliidees projaam ja netiks lietotas.
Nez, man liekas, es kaut kā līdzsvaroju. Kad saskumstu par to, kā pietrūkst, kaut kā nāk prātā tas, kas ir. Un šaubos, vai būtu ar mieru mainīties - atdot esošo apmaiņā pret trūkstošo. Bet apvienot ne vienmēr var.
Kas mums pieder tas pa maz.Sakam domat tad,kad zaudejam kautko.Tad sak domat kas ir svarigs,un dargs.
Vienmēr kaut kas trūks.Tas kas pieder mums,tas mums jau ir,pa to nav jādomā.
Cilvēkam ,,jau vienmēr gribas vairāk!
par to ka man trūkst domaju vēl retāk nekā par to kas man bij. Dzīvoju tagadnē un cenšos domāt par to kas vajadzīgs ikdienai.
Ir laiks, kad reti...bet tad pēkšņi vien uz mirkli liktenīgs pavērsies un acis top tik redzīgas. Sirdsredzīgas. Un tad tu, cilvēk, saproti- bagāts esi.
Es tiešām esmu bagāta. Un jo vairāk, kaut garāmejot, citos ieklausos, jo vairāk saprotu- esmu neizsakāmi bagāta.
Eh, arī zem lietussarga ir vesela pasaule. Bagāta. Diviem.
ir veseliba.ir darbs.ir pieaugushi beerni.... kas gan veel varetu truukt
Nu tas alkatìbas velniñsh jau grauzh ne pa jokam,un tä tieshäm nepamanäm cik daudz mums ir dots...
Vai Tu tekstus nemaz nelasi,ka visi raud par mīlestību,ka Valdība par velti maz dod?... Sarmīte gan jaunībā drausmīga izskatījusies ar ragiem!!!...
Nedomā par neesošām lietām,iekārojot pārāk daudz gadās palikt bešā.[ne ar ko].