Atslegas vārdi: doma23287, dzīve38617, attiecības38711
Nolieku maliņā un eju izvēdināt galvu. Varbūt ne no tās puses esmu ķērusies klāt - nu ir laiks padomāt.
Uztaisu pārtraukumu...
sāktu ar to , ka velosipēdam izgrieztu priekšējo riteni uz otru pusi , pareizo
Daru kas daräms...a ko citu...
Atlieku uz rītdienu, tas jau man šovakar ir padomā, atstāt jaunai dienai
Ļoti cītīgi domāju par to, kā man tomēr to izdarīt
Mācos,lai sanāktu...
Tas nozīmē.ka nav pareizā gribēšana.
Rīkojos viltīgi lai sanāk......
Psihoju, protams Ideja dzimusi, mūza nolaidusies, pirksti niez...bet materiāls darbam beidzies! Traks var palikt no dusmām un no tā, ka tas, kas tieši šobrīd tik aktuāls, uz laiku jānoliek malā....Pffff!
Tātad kaut kas ir šķībi,greizi,nepareizi.Jāārda un jāsāk no jauna.
Veca gudrība māca,nebija īstais laiks,pagaidi vai izskaiti līdz desmit,uzpīpē.
Vēlāk izdosies,neiet tak runa par Tevi un velosipēdu..ko?
Es nesteidzinu lietas,tās pašas atrod mani!
Kad man izņems 9-gabalus metāllūžņu no kājas, vizināšos uz vellapēda, tā kā bitīte,kurai vējš matos!!!
...jāizpēta, jāpārdomā, jāiedziļinās ...nu ja, tā es arī gribētu darīt
un vēl tam procesam jāatrod pietiekami daudz laika un vietas - domās!