Nepiedot otram ir tas pats, kas pašam dzert indi, bet gaidīt, kad tas otrs nomirs.
                                                                                       /aut.nez./

piedodu visu...un atlaižu, bet no drauģiem izsvītroju... jo draugs nav radinieks, kuru jāpieņem tādu kāds viņš ir ....bet draugs ir priekš tam , lai uz viņu varētu paļauties tāpat kā viņš  uz mani

Domāju............, piedot jau mēs mākam visi, neesam taču no akmens, bet ja nelūdz........., tad ir cauri visam, grūtāk ir tad, ja vaininieks apgrozās uz vietas

Draugs nav dvīnis.
Uzskatu atšķirība
agri vai vēlu
noved pie šķiršanās.

Piedošana kā laika paildzināšana,
vēlviens piliens rūgtuma biķerī.

Piedot ir jaamaak... piedot otram , tas nozimee dot vinjam iespeju laboties un mainities...  Tacu ir lietas, ko nevar un nedrikst piedot.. vispirms jau...nodeviibu... to parasti nepiedod...bet sadzives sikumus un sikus apvainojumus, personiskus aizvainojumus, uzmaniibas truukumu var piedot...  Kaa ir ar lauliibas parkaapumu?? To var vai nevar piedot? Domaju, ka te svariigi buutu izvertet, kados apstakljos tas noticis, kaapeec noticis?? Varbut pasi esam vainigi pie taa, ka mums tuvs cilveks ir ''gaajis pa kreisi"..???  Varbuut ir verts vispirms so parkaapumu izrunat no sirds un tikai tad pienemt leemumu PIEDOT vai nepiedot...Bet tas jau muusu katra zinjaa...

Kāpēc jāpiedod?Te nu variantu visdažādāko..........
Ja tas saucamais draugs visu mūžu aiz muguras ir lējis samazgas.............cik ilgi
jāpiedod?
Viss...............no manas dzīves ārā!

Man nevajazēja tiem piedot,slimība parādija kuri ir īsti draugi.

nu nezzinu ,bet varetu ta but no izejam ,bet tomer es domaju ,ka ja vins ir labs dariugs ,to tad var piedod ,bet ja ne ,tad labak to pat nedarit.

Jā , ja viņu "grēki" nav lieli un izdarīti netīšām ..

Dzīvē daudz ir jāmācās piedot...nu nevar sevī turēt aizvainojumu un vēl trakāk...naidu, tas katru pašu sagraus no iekšpuses, kā ķirmis.
Nekas taču nekur nezūd...arī tas, ka piedosi...tā taču ir cēla īpašība...necitēšu tagad atziņas par šo tēmu, bet tās ir daudz.

Labāk - ir jāmāk izprast cilvēkus un pieņemt tos tādus, kādi ir .

piedot vajag ,tad pašam vieglāk dzīvot ,bet vai tas ir draugs ,tas atkarīgs notā ,ko -piedot............

Piemetot pagali ugunskurā , augstu debesīs skrien dzirksteļu spiets kā mūsu aizvainojums - Nemūžam nepiedošu!!!!!!!!!!!!!! Kad emocijas noplok ..., sāc pārdomāt , censties saprast otru , piedot savās domās , pat ja viņš to nelūdz ...Piekrītu Valteram par sevis saindēšanu ...

Ir jāmāk piedot vispār , ne tikai draugiem/draugiem īpaši , jo paši arī kļūdamies. Vnk "jāaudzina"sevi un jābūt paškritiskiem - ideālu cilvēku vispār nav! Arī ja kādu nevēlamies "paturēt"....

jaa...protams...un tiesi taapat ir jaaprot piedosanu luugt...
http://www.youtube.com/watch?v=AbAX9A8Cq0k&feature=related

Protams, bet skatoties ko un cik reizes

Domaa,ka tam draugam ir vajadziga taa sasodiitaa piedoshana? Ja ir iists draugs, tas negaida piedoshanu,naks neaicinaats....

draugi nav jāglabā vai jāsaglabā. te viņi ir, bet te vairs nav. viss nāk un iet. bet piedošana esot laba lieta. nevaru gan spriest par to..

Sadot pa muti un pēc tam- piedot. :D