Atslegas vārdi: doma23287, dzīve38617, attiecības38711
tad, kad beidz satraukties par visādām muļķībām (no sērijas - a ko citi padomās) un sāc dzīvot savam priekam
.......laikam jau pēc 50...
Sākās īsta sapratne visās jomās,arī kaislīga mīlēšanās,kas ir laulības noturības pamatā.
...jebkurā vecumā...,kad ziedputeksnīts tiek aputekšņots,tad arī sākas dzīves īstā garša... !!!
Kad abu starpā valda hormānija un saderība seksā.
Tad, kad tu sāc apzināties un izjust to garšu....
Patreiz liekas,ka manā vecumā.
Pagaidam vel isti neesmu to atradis,tikai mekleju.
Kad uzkrāta vajadzīgajā daudzumā pieredze!
kas kuram garsa...taa var buut jebkuraa vecumaa...viss atkariigs no taa,ko gribam...
katra vecuma ir sava dzives garsha. Ap + -50- ta nemaz nav zemee metama....
Vott, kā nosita tie pēc30desmit- tā baudu un izgaršoju, baudu un izgaršoju
Vecumā , kad esi atradis savu vietu dzīvē un apzinies kam vēlies veltīt to .
Man patīk gan Emmuča, gan Harija viedoklis. Es tā forši sajutos no 27 g. vec.kad likās, ka beidzot esmu savā vietā.
Vecums nevarētu būt šķērslis garšas un baudas sajūtām ...
piedzimsto un sajutot mates pienu uz lupam
Katrā vecumā cilvēka dzīvē ir kāds skaistums...
Kāda specifiska "garša".
Bērnības prieks un tīrība,jaunības neprāts,tad briedums
un prāts..
......no dzimšanas brīža........
pensijas-nav jastrada,sanem valdibas naudu un relaksejies!!
kad izaug berni un aiziet sava celja tad paliek vel daži desmit gadi lai sprastu to isto garšu