Atslegas vārdi: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Kādā dzīves krustojumā sapratu, ka "mīļotais" nemaz nav mīļotais, un ka ceļa virziens jāmaina ar steigu...
...ceļš, kas noiets bērnu dēļ, nav veltīgs....viss pārējais - ļoti relatīvs.
Arī sāpes mīļotā dēļ ir skaistas , kā arī viss, kas ar viņu saistās ,ir svarīgs un nozīmīgs ...
Jebkurš ceļš , ko ejam- tā ir mūsu personīgā izvēle, nevajag kaut ko uzkraut citam cilvēkam, arī atbildību par pašu izvēlēto .Un veltīgs šajā dzīvē nav nekas- tā ir pieredze un zināšanas, kas mūs bagātinā un pilnveido.
Labāk aizbraukt ar mašīnu, nevis iet kājām, mīļotajam cilvēkam nevajadzētu likt gaidīt/
Latvija maza,nekur tālu nav jāiet.
Kam vajadzīgs ceļš, kas neved uz svētnīcu arī mīlestības.
....mīļotā cilvēka dēļ,noietais ceļš netiek skaitīts....
Kā paveicās - ceļa galā var arī neviena nebūt .
Īstas mīlestības ceļš nav veltīgs, lai cik akmeņains, vai gluds - tas tikai bagātina...
ja nav kopaa ar sho miiljoto cilveeku tad ieguustam pieredzi - zjeel veltiigi izteereetaa laika
Kas to lai zin?Ja dom.aka tas atmaksāsies...diez vai,tikai pašam tā labāk ap sirdi.
Nav veltīgs, ja dzīves ceļš noiets visā garumā.
mīlestība ir nesautīga un tāpēc tāds jautājums nepastāv pēc būtības
Mīlestības dēļ var visu iesviest uguni un visu par velti!!!...
Vienalga kāda cilvēka dēļ , no ietais ceļs ir tava pieredze! Pieredze ir ieguvums!
tas nemazam nav cels,bet cuku izbrista taka!!!!