Atslegas vārdi: dzīve.29
Bailes pārņem samērā bieži,pat,reizēm,no visādiem sīkumiem...
Manas,lielākās bailes,laikam,ir palikt vienam...nerunāju par laicīgiem vientulības brīžiem,bet reāli,uz mūžu... No tādas vientulības man arī ir bail!
No sāpēm,visu pārējo var pieciest!
No nāves. Turklāt staigāšana pa naža asmeni koncentrēti paplašina izklaides spektru dzīvē. Nākampavasar lēkšu ar izpletni.
no dumja cilvēka.
Pazaudēt savus bērnus.Man ir vispār bail zaudēt-apglabāt mīļus cilvēkus,bet visvairāk baidos,ka tie var būt mani bērni.
Nodzīvot garu, bet bezjēdzīgu mūžu.
Atstāt aiz sevis nevis ko paliekošu, bet tik vien kā sūdu čupu.
Shad tad no sevis....no izpausmeem un emocijaam...
no saapiigaas,bet REAALAAS realitaates....
no cilveekiem,kuri redz tikai sevi...
Kad atceros muguras sāpes pirms operācijas,šermuļi sametās.
No nezināmā.
no vardeem, shauras, sleegtas telpas--taa, ka liftaa iestreegt man nebuutu veelams...
no augstma un tumshiem dziljiem uudenjiem....
no kaa man nav bail?---cilveekiem!
Bail no slimībām, būt par apgrūtinājumu kādam, nevajadzīgai un pamestai. Reizēm no tik daudzām lietām ir bail, ka pašai paliek bail:)
no vientulibas