Jūsu bērni nav jūsu bērni.
Tie ir dēli un meitas,kas dzimuši no Dzīves ilgošanās
pašai pēc sevis.
Un,kaut arī tie ir kopā ar jums, tomēr tie jums nepieder.
Jūs varat dot pajumti to miesai,bet ne to dvēselei.
Jūs esat šaujamloki, no kuriem jūsu bērni kā dzīvas bultas
tiek raidīti uz priekšu.
Viss šausmīgākais,ka vecāki nerespektē savu bērnu uzskatus un tajos neieklausās.........kur vēl lielāks ģimenes egoisms.
Versijas par to ir daudz un dikti , nav jēgas iespringt !
Galvenais , ka viņi mums ir
Bērni ir cilvēki. Personības. Pilnīgi nevienam nepiederošas. Tā tas ir. Tur nav nekādu "varbūt". Tikai viņi paši izvēlēsies, kādu ceļu iet.
Ja daudz maz pareizi būšu audzinājusi, tad gan jau arī daudz maz pareizi izvēlēsies.
Pa lielam tā arī ir. Jāaudzina neuzspiežot. Mēs esam atbildīgi par viņiem, bet viņi mums nepieder.
Bērni ir un paliek bērni.savi vai adoptētie,jāmīl vienādi,tēmu par šo ir daudz.
kautkur ari tas ir pareizi nedriks uz berniem skatities ka uz savu mantu,paaudzini,pabaro nu un laidi pasaule tikai ta ar gudribu lai tas berns vienmer atceras ka tu essi kautkur te blakuss un vienmer gaidits un milets neskatoties ne uz ko
neviens jau nevienam nepieder. ģimene ir daļa no bērna, bet ne viņu privātīpašums.
Var piekrist.