Atslegas vārdi: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Es domāju , ka viss atkarīgs no uztveres un kā mēs izjūtam šo ierobežotību . Ierobežoti esam visi un ik uz soļa .Kautvai laiks un daudzas citas lietas , kuām vienkārši nepiegriežam vērību .
Pats sevi ierobežo, pats arī vairāk grib - tā jau nav tālu līdz Tvaika ielai
Panem sveciti un skujas-varesi visu aiznemties...
Kuram gan patīk,ja viņu ierobežo,bet kautkādai robežai starp iespējamo un neiespējamo ir jābūt...
..es savas robežas nosaku pati sev...kurš mani var ierobežot?..un dažreiz vajag sevi ierobežot..arī tad, kad ļoti gribas!...jo ,ne viss, kas mums gribas, ir priekš mums!
Aizliegtā augļa sindroms ...
Vai tad tev patīk ka tevi ierobežo???????
Tik traki jau nav - gribās , gribās ... un izgribās .
Brīvībā nekas nav jāierobežo un nekas vairāk negribas-tikai tāpat kā vēl arvien !
Mēs visu mūžibu cīnāmies par brīvību, bet munns tās nav, vienmēr atrodās tautas varoņi,kas visu sagrābj.