Ir!

Pietiekoši.

Jā ,jaunībā sarakstījos ar vienu meiteni,nekas tālāk nebija.

Taisni interesanti - tā sprogainā jaunkundze no Kotdivuāras vēl gribēs ar mani sarakstīties, kad dabūs kādu eiropieti zem segas un pie altāra?!

Ir bijuši un ir arī tagad...Bet, kāpēc neatbildēt uz sakarīgi rakstītām vēstulēm.

Tāpēc jau te esam , lai komunicētu !   

Nezinu,vai tos var saukt par īstiem draugiem,bet sarakstos gan.... Ar dažiem te jau vairākus gadus...

vēstuļdraugi palikuši par draugiem. nesūtam vairs pa pastu neko, jo neko nevar tam uzticēt, bet sarakstāmies netā, sazvanāmies, tiekamies. nav tā vēstuļu, aplokšņu, marku šarma kā pirms gada, diviem, kad pa pastu ceļoja pat pieneņpūkas, bet svarīgākais, ka tieši tas cilvēks paliek, kas tais vēstulēs iemīļots..