Jā ,es saviem vecākiem esmu parādā.

Tas ir parāds, kuru nevaram atdot saviem mīļiem kuru vairs nav.

Mīlestības parādi...?
Visu mūžu maksājami - tā vai citādi.
To, ko esam parādā saviem vecākiem, atdodam saviem bērniem (un viņi tālāk savējiem, un tā uz priekšu).
Romantiskajā mīlestībā?
Neesmu iedziļinājusies. Drīzāk jau ne. Hm... Varu apdomāties un vēl mainīt viedokli, bet pašlaik domāju, ka drīzāk ne.

parads milestiba nemedz but, ja mili tad tu ari davini to. ja ir apzina ka esi ko parada,
tad ne milestibas del, bet tikai pienakuma un apzinas del.

Ja tevi mīl vairāk nekā tu ,tad sanāk, ka tas ir parāds, jo tu nemīli tik stipri ,cik viņš tevi.

Pilnīgi noteikti ka var un nevis mēdz būt ,bet gadās.Man bija sieviete -kuru varēju mīlēt rītā ,vakarā,par kuru domāju aizmirsdams par nodarbi ko veicu.Taču gadījās tā ka dažu dienu laikā viņas vairs nebija un es nepaspēju pateikt visu ko jutu,ko domāju-kāda līksme pārņem manu sirdi kad esam kopā.Vai tas nav parāds ,kam lai tagad izsaku savu sirdi.ESIET ATKLĀTI PRET SAVIEM MĪĻAJIEM neturiet visu sevī-citādi var gadīties ka pēkšņi nav kam Jūs uzklausīt.

Protams!-kā gan citādi-bez pretmīlestības čuš vien sanāk!:)

Manuprāt mīlestība ir beznosacījuma...vai nu ir vai nav ...neatzīstu parādus.

mēdz būt.... kuru tev neatdos kāds arī cits.

Protams,ja nestāv vakarā,tad to var atdot no rīta,pirms mīšanas!!!...    

Dāvā savu mīlestību, pieņem no citiem. Parāda mīlestībā neeksistē.

nee milestiba neatzist nekadus aizdevumus,paradus vina vienkasi vai nu ir vai nau

Mīlestība jau nav kredīts bankā, ar līgumā nosacītiem maksājumiem ik mēnesi. gan starp vīrieti un sievieti, gan - vecākiem  un bērniem- tā ir brīva griba izpaust šīs jūtas, vai neizpaust. Neviens nevienam nav  parādā milestībā.