Ja pēkšņi Tevi sāk atbalstīt cilvēki,kuri to nekad nav darījuši,vai nerodas doma,ka viņi no tevis ko grib?
Atslegas vārdi: dzīve38617
Tas jau uzreiz skaidrs, ka tādai uzvedībai ir savs zemteksts.
Nekad tādas domas prātā neiešaujas, jo ir taču sastopami ne mazums labu cilvēku, es arī neko negaidu, ja gadās kādam izpalīdzēt......tas tikai vairo prieku.
Tā ir taktika-Tu man,es Tev.Bet dažreiz cilvēkam kaut kur ir uzsmaidījusi laime un viņš vienkārši no tīras sirds vēlas dāvāt prieku citiem.
Tas liek būt piesardzīgam.Parasti pirms stipra negaisa daba kļust mierīga,spīd saule,ne vēja pūsmiņas.Dzīvē arī tāpat.
lai kādu atbalstītu ir divi priekšnosacījumi - griba un iespēja. otrais parasti ir noteicošais. vēlēšanās darīt labu jau laikam ir katram asinīs, bet iespēja tāda, reāla iespēja, mūsdienās ir retums. dažreiz gadās apstākļu sakritība.
Kāds pats būsi,tādi būs citi pret Tevi!
Tātad esi cilvēkiem patīkams, un esi izaudzis garīgi...
Rodas doma ka esmu ar savu uzvedību kautko mainijusi
Nekas labs nav sagaidāms tik ilgi,kamēr būsim viens pret otru neiecītīgi { dzīvē } .
Nē,nejūtos,jo tikai tiek pierādīts,ka vajadzēja mainīt attieksmi ...