Tas atkariga no cilvēka,ja tev viņš būs mīļš ,tad tads ari paliks,vienalga tuvu,vai tālu.

Piespiedums, nekādos dzīves apstākļos, nav pielietojams - rezultāts būs
negatīvs. Ar "saldu kūku"var piesaistīt, ar "zobenu" - atbaidīt
(esmu izteicis savas domas tā, kā sapratu vārdiņu - piespiedu. Varbūt tam bija
cita jēga)  

...nu jādzied kā tai dziesmā.."Neskati vīru no cepures, cepuri var paņemt nost" ..cilvēka patieso būtību var ieraudzīt caur viņa darbiem, viņa attieksmi pret tevi!

Man liekas ka ,, kritizejot'' citu cilvēku mēs salīdzinām vinu ar sevi. Mēs tada gadījumā = ideāls.

Piespiedu klātbūtne vai prombūtne neparādīs neko īstu un patiesu. Tuvums, kopā būšana, ikdiena, sadzīve , protams, ka ļauj iepazīt cilvēku tā teikt- no visām pusēm, bet attālums- vel nevienām attiecībām nav nācis par labu. Nevajag sevi mānīt ar domu, ka attalums kaut ko stiprinā vai kaut ko parāda- tās ir dzīves , kas rit katra par sevi.

Tuvums un tālums, tas ir relatīvi. reizēm kopā esot, atrodamies bezgala tālu viens no otra. Ilgāka šķiršanās gan pārbauda jūtu noturību