Bērns neņem vērā teoriju, bet personisku piemēru. Ja vecāki izrāda cēlumu, godīgumu, mērķtiecību, vīrišķību, morālu tīrību utt., arī to visu centīsies atdarināt bērns. Bērna uztvere ir tā iekārtota, ka viņi spēj tikai atdarināt. Viņi kā mazi pērtiķēni visu atdarina. Tikai vēlākos gados var noderēt arī teorija, bet tad jau ir ielikts pamats, kuru mainīt ir gandrīz neiespējami. Vecākus var daļēji aizstāt filmas un teātri par cēliem, svētiem, spēcīgiem varoņiem un to lielajiem darbiem, bet nekādā ziņā detektīvi, šausmu filmas un citas sēnalas.
Atslegas vārdi: DZIVE SABIDRIBA0
Pirmām kārtām bērns atdarinās sliktos,rupjos vārdus ko viņš dzirdēs no saviem vecākiem un citiem pieaugušajiem,to labo viņš aizliks aiz auss-gan kādreiz noderēs.
Hmmm ... varbūt tomēr vajadzētu sākt ar pieaugušajiem ...
Caur piemēriem bērns iepazīst pasauli. Taču viņš to izzin arī caur savu darbošanos- vai tas ko saka pieaugušie ir tiešām tā. Tā ir zināma robežu izstādīšana- cik tālu var iet. Pēriens - tas ir sods, pie tam sods tik ekskluzīvs, lai atminētos - par ko dabūts, kāpēc dabūts.
jutu lidz tam bernam kas tavos nagos trapijis
Paklausies,tagad bērnus pērt nav brīv,kā senos laikos,tādēļ bērni savas tiesības zina,tikai pienākumus nezina!...