Lūdzu šoreiz runa nav par cilvēku zaudējumu,jo tāds zaudējums ir neaizvietojams,neaizstājams.
Jautājums ir domāts par lietām,par kādu dārgu mantu(ne naudas ziņā -dārgu),bet tādu mīļu,sirdij tuvu,kas ilgi vēl pēc tam ir žēl,ka nozaudēts....
Lilita- glabāju sirdī - tur ir droši.....
Atslegas vārdi: jautājums634
Visu mūžu stāvēja,kā miets un neviena nenozaga,tagad,ar gadiem olas palikušas kā vanckari,labāk būtu pazaudējis!!!...
Kā saka gudrie:ja kautkas pazūd,nozog,tad viņš jau savu funkciju ir izpildījis un viņam jāaiziet un jādod vieta citai lietai.
Gumijas zilonītis pazuda ar kuru spēlējos bērnībā un tas vienīgais saglabājās
no visas mantības, kad nodega mājas. Saglabājās tāpēc, ka turēju to rokās, kamēr no mājas palika tikai skurstenis ar krāsni un ogļu kaudze,
Nav gadījies .Jo pašu vērtīgāko glabāju sirdī - tur ir droši.....
Jā, skolas gadu atmiņu klade...
Neatceros ko buutu pazaudeejis, toties atradu...skjiet Sondras tantes proteezi! :)
Albums izmirka..