Kad kļūst bagāts nezin kāpēc aizmirstās ka esi bijis nabags.

Bagātība jau pati par sevi nav ne ļauna, ne laba. Problēmas ceļas no lepnības, kas starp citu arī ir pirmatnējais, iedzimtais grēks, pie kam piemīt kā bagātam, tā nabagam. Vienīgi bagātība spēj tā aizmiglot acis, ka pats to pat nemana. Šī iemesla dēļ Dievs, pirms dot saviem bērniem bagātību, iztīra viņu sirdis no lepnības, lai tie nekristu. Galu galā Dieva valstībā nekādas krīzes nav, viņa ir tur ārā - pasaulē.
"Pirms krišanas nāk lepnība."

Cilvēks nesaprot tikmēr,kāmēr nav izbaudījis uz savas "ādas"!

un kur tad jautājums?
viss atkarīgs no cilvēka~!

Kad cilvēks kļust bagāts,viņam vienkārša tauta ir pie vienas vietas.[domāju tos miljonārus]

Katrs cīsiņš grib būt par sardeli un kad kļūst ,grib būt par desu.