Pats cilvēciskākais,kas mums dzīvē jāpaveic,-ir jāiemācās paust savas dziļākās jūtas,pārliecību un pārciest šīs vaļsirdības sekas.Mīlestībā tā ir galvenā prasība,un tā padara mūs ievainojamus to cilvēku priekšā,kuri var mūs izsmiet.Taču ši ievainojamība ir vienīgā patiesā vērtība,ko spējam cilvēkam piedāvāt.

                                                                 (Viljams Dī Bejs)

Labāk par viņu diez vai var pateikt ..., un nevajag arī ...

..tas nozīmē, ka sieviete jūtās pašpietiekama.!!! ..nu kur rakstīts, ka sieviete nevar pirmā atzīties?....tie kaut kādi pieņemti stereotipi!!!..ja mīlu, tad arī pasaku....ja vīrietis laižas, lai laižas....arī labi, vismaz būšu pasargāta no vienām neīstām attiecībām!!!..un kāpēc būtu  jājūtās neērti?...vai mīlēt ir kāds kauns???
...nesaprotu, kura kalna virsotnē grib Romis kāpt!!!

Pie mums it kā ir vienlīdzība- forši......

Ja jūtas ir patiesas,nav svarīgi kurš atzīstas pirmais...var gadīties,ka tam otrajam nekad nebūs drosmes atzīties...gaidi nu!

Reti,kura godīga sieviete teiks,lai kāp virsū,pie tam,ka tagad ir PATRIARHATS...

jā. jo pēc dzīves piredzes zinu, ka tas ir tikai apmāns un 99% netaisnība! Man bija gadījums, kad man sieviete pirmā pateca, ka mīl mani jau pašā sākumā, bet izrādījās, ka viņa bija tā, kurai pēc laika mūsu attiecības vairs nebij vajadzīgas. Es toreiz minstinājos ar atzīšanos, bet, kad pateicu to pašu dažus mēnešus vēlāk - zināju, ka es saku TAISNĪBU!!! Un tas bija patiesi. Visbeidzot sapratu, ka tā ir mana mūža mīlestība un neko citu vairs nepiņemu, kamēr viņai uz to jau bija nospļauties. Domāju, ka sievietes, kas ātri atzīstas mīlestībā reāli nemīl!!!

Tagad jau visu vispirms dara un tad domā vai tā velējos,laikam jau ir arī pārdrošība .

Nē, es neteiktu, nav ko izlaist.

Skatoties kam tu atzīsties un kādā situācijā.

Nē - tad jau tā būtu diskriminācija  .

absveicama drosirdiba. bet visa visuma apsveiktu tadu ricibu!

jā, un jā tā būtu vēl...patiesība

Ja ir sajūta,ka otram neesi vienaldzīga,tad var saņemties to skaisti atklāt.Bet,ja ir kaut mazākā nojausma par atteikumu,labāk tomēr noklusēt.Neveikla situācija varētu iznākt abiem.

censos darit ta lai neiemilas, citadi piekeras ka dadzis un tas tauce darbam

Patiesu atieksmi arii bez vaardiem juut,  

Drīzāk gan drosmīga. Nekā slikta tur nesaskatu.

ja tās jūtas nav abpusējas,tad viens no diviem jutīsies neerti

Vienlīdzība.....,kas tur nosodāms !

Ja par atzīšanos mīlestībā uzskatāmi vārdi "Es tevi mīlu...", tad manuprāt tas nav ne pozitīvi, ne negatīvi, tas ir ... nekā vai varbūt pēdējais mēģinājums, jo tie ir tikai vārdi. Ja patiesi kāds kādu mīl nav vajadzīgi vārdi. Un ja kāds ir akls, tad arī tas nelīdzēs.

nē,tur nav nekā nosodāma,citi laiki,viss mainās arī attiecībās.