Krievi saka tā: "Umnij v goru ņe poidjot, umnij goru o,oboidjot"   Šis aforizms
pielāgojams pie dakteriem. Kuram nav kur naudu likt, tas iet pie ārsta ("kalnā lien"),
bet gudrs, pats tiek galā ar problēmām (es, neņemu vērā traumatoloģiju, ķirurģiju,
kardioloģiju un citas struktūras,kuras sniedz palīdzību stacionāros apstākļos).
Ģimenes ārstus, tos visus var pieskaitīt pie slimnieku "slaucējiem"

Pie dakteriem nestaigāju ,esmu vesela kā rutks.

Saprotu gan,ka dakteri sūta cits pie cita,lai visi varētu nopelnīt.

Man , laikam , ir dikti paveicies- tās šaizes, ko nācās risināt ar ārstu palīdzību, bija nejaukas gan, bet dakteri- laipni, izskaidroja, pastāstīja, sadakterēja.

Jaa es kaut arii agraak gaaju pie arstiem veel sodien neinu kaada man bija diagnoze tikai nesen izlasiju kadaa vaardnicaa un atcereejos ka aarste man uzrakstiijusi ka suudzotie par neesosaam slimiibaam

nju vienmer nesaprotu,bet dažreiz jā.