.ja nemīli sevi...tātad, Tevī nav mīlestības...kā tad vari mīlēt citus?....bet ir vēl otrs variants....kad cilvēks tā iemīlējies sevī....ka prot tikai mīlestību ņemt..un neprot dod...un pats nesaprot, kāpēc citi viņu nemīl..te runa par slimīgu egoismu!

laikam jau tā ir,jāmeklē tas vidusceļš,lai nepalikt par egoisti,bet arī spēt par sevi pastāvēt,cienīt sevi.

...viss ir jāsāk ar sevi....gan mīlēt,gan cienīt...,bet ar sajūtām ,ne prātu.Mīlestībai prātu nepielikt,tās ir tikai jūtas...

tie kas sevi nemil,mil otru

Nemīlot otru , pretmīlu nesagaidīsi .

Tur vainīga māte,ka nav radījusi vairāk bērnus un mācījusi no šūpuļa. Viens bērns izaug egoists,neprot rēķināties ar citiem. Pats sevi nevar mīlēt,Peni dupsī neiebāzīs!....

Gribu es paskatīties uz to indivīdu, kurš sevi nemīl...

Vajag jau sevi cienit,ari citi tevi cienis.Galvenais neizlaist briviba veco labo ego Goblina kungu!

VAI BIBELE  ATRADI TAS TEICENU

Tev tainība.

Kādu jau mīlēt vēlamies,ja ne sevi, tad laikam jau kādu citu !

...īsta mīlestība sevi upurē...tā vienkārši mīl un neprasa;"kas man par to būs"....

lai spētu mīlēt otru,ir jasāk ar sevi.sev jāiepatīkas,sev jānotic un sevi jāmīil.tad noteikti viss izdosies !