"Mēs esam nepateikto vārdu pavēlnieki, un izsprukušo vārdu kalpi." /Čērčils/
Vienkāršāk - vispirms - DOMĀSIM! Kad vajadzētu paklusēt. Kad vajadzētu runāt.

Tāpēc, ka klusējam...

Jo vairāk tā no sirds izsakos, jo lielākas ziepes savāru.

Ārijas kdze, Jums pilnīga taisnība!!!!!!!!!!Labāk nepateiksi!Paldies!

tiesi, dialoga-izrunaasanas ir iemesls, daudziem paarsteidziigiem secinaajumie un riiciibaam...

Man gan liekas, ka problēmas biežāk rodas no tā, ka neveidojas dialogs. Runāt vienam nav lielas nozīmes, runāt kādam, kas neklausās arī. Lai risinātu problēmas ir jābūt gan runātājam, gan klausītājam, gan viedokļu paudējam.......īsāk runājot dialogam.

Atkarībā no situācijas! No pateikta var rasties nopietna problēma, vai tieši otrādi, no pateikta var atrisināties problēma! Ir brīži, ka kāds var pateikt savu domu, neapzinoties, ka šī doma kādam būs ļoti svarīga tajā mirklī. Pateiktais var likt aizdomāties par dažām lietām, un uz situāciju vai problēmu jau skaties no cita skata :)

Gan vienādi,gan otrādi.

labak pateikt ko doma,neka kluset un mocities

gan klusējot, gan sakot , ko domājam. Tas jau ir labi, jo mēs tak dzīvojam un mums ir savs viedoklis.Pareizs vai nepareizs, bet mūsu.

Gan,gan!Daudz runā slikti,apnīk,nerunā atkal slikti,jo nevari uzminēt otra domas.
Tas ir darbs ar sevi,mācēt pateikt tik cik vajag un kad vajag,jeb nepateikt,jo ne visi visu saprot!

Cik var meeginaat runaat ja otrs tevii neklausaas un domaa vispaar par kautko citu@

dažreizi ir labāk noklusēt - nevis pateikt ko domā.

problema jau nav individa...

kad tu saki ko doma ,ta jau ir problema :D

Atkarībā ar ko runāju, ir cilvēki, kuri prot bez aizdegšanās uzklausīt manas domas, bet ir tādi, ka ilgi domāju no kuras puses sākt un no kuras puses pieiet risināmai problēmai.