Skatoties uz notikumiem Japānā uz sačakarēto dabu, sāk tādas domas prātā risināties. Smējāmies par Maiju kalendāru, ka viņi nebūs paspējuši tālāk sarakstīt, ka katru gadu pienāk pasaules gals, bet izskatās, ka notikumi Japānā to pat pasteidzinās. Mēs ceļam atomstacijas, izcērtam mežus un tikai neliela daļa no mums aizdomājas par to ka mēs esam dabas sastāvdaļa, nevis pavēlnieki pār dabu, bet sastāvdaļa. Mums vienmēr vajag vairāk un vairāk, bet šobrīd ir pienācis laiks beidzot apstāties un pārdomāt savu dzīvi izvērtēt to kas ir īstenas vērtības mūsu dzīvē, jo ne jau mobilais telefons,dators, mašīna vai krīze ir tā svarīgākā vērība. Varbūt mēs uz savām vērtībām varam paraudzīties no cita skatupunkta. Salīdzināt ko mēs darītu, ja pie mums tā notiktu, kā Japānā, saprast, ka svarīgākās lietas mums apkārt ir daba un cilvēki mums līdzās. Mēs pagaidām dzīvojām vēl zaļā valstī, bet cik ilgi......
Atslegas vārdi: jautājums634
......cik ilgi.....jā, atkarīgs no mums pašiem, kad mēs to visu sapratīsim......nedrīkst taču tikai ņemt....
....mūsu daba patiešām ir brīnišķīga
.......vai mēs ikkatrs to novērtējam.....?
Kas par pasaules galu?! Atoms tikai notīrīs dzīvo no Zemes,radīsies dažādi mūdži,kas šo nesauks vairs par Zemi! Vai Tu gribi dzīvot bez elektrības,pie ķēķa lampas,skalu gaismā,pastu sūtīt ar baložiem,iztikt bez auto u.t.t....
Japāna ir tikai sākums,palasi Atklāsmes grāmatu.Tur iet runa par vairākiem vai.
Maijā vēl kautkam traģiskam jānotiek ,nu tad redzēsim vai piepildisies.
Tikai tie ,kas tic Kristum un tā vārdam nezudīs ! Pasaule zudīs un tās labumi ,bet Dieva vārds ir mūžīgs !
Riebjas tavs pretīgais purns.
tu esi resna, stulba un neglīta