Piedot jau mēs varam, bet neko nespējam aizmirst. Tad kāda jēga piedošanai? Tas ir pašapmāns? Kādas ir jūsu domas?

21. mar 2011. 20:17
21. mar 2011. 20:18

Protams, ja pāridarījumu nespējam aizmirst, tad nav ko liekuļot, ka esam piedevuši...vai domājat savādāk?

Atslegas vārdi: jautājums634

Labākā atbilde

  1. 2
Raivo n. 21. mar 2011. 20:42Viņa atbildes

ko acis neredz,sirds piedo. laiks dziede visas bruces,ja nopietni miil,var piedot visu///

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (11)

  1. 2
stingers b. 21. mar 2011. 20:56 Viņa atbildes

Piedošana atkarājas, no pārkāpuma sastāva un pārkāpēja attieksmes uz to.
Ja pārkāpums sanāca nejauši un tas tika ar nožēlu saprasts, tādam pārkāpējam varu piedot un turpināt uzturēt ar viņu attiecības. Pretējā gadījumā, par piedošanas saņemšanu var necerēt un attiecības būs zaudētas. (Tādi, mani uzskati.)

  1. 1
Dzēsts profils 21. mar 2011. 20:18 Viņa atbildes

Cīnītāji bieži novērtē par zemu Toksiskās Vecmāmiņas cīņas spējas. Viņa spēj būt ļoti agresīva un ņemot vērā godbijību un cieņu, ar kādu pieņemts izturēties pret veciem cilvēkiem, ne tikai piesaista sev sabiedrotos, bet pat viņas ienaidnieki cenšas neizmantot savus spēcigākos ieročus pret viņu. Apdomīgi Cīnītāji izvairās no konfrontācijas ar Toksisko Vecmāmiņu, jo sakāve nes kaunu, bet uzvara nedara godu.

  1. 1
Dzēsts profils 21. mar 2011. 20:43 Viņas atbildes

ja es kādam kautko piedodu nenozīmē ka aizmirstu, bet gan spēju sadzīvot samierināties ar radušos situāciju. un ar laiku jau tās emocijas noplok un notikumu atceras tā starpcitu tik..

  1. 1
Dzēsts profils 21. mar 2011. 21:53 Viņa atbildes

Jēga gan,dēļ piedošanu var tikt līdz gultai!...
Mēdz sacīt dažš,ka mīla esot laimests,
Pie kura tikai nedaudzi prot kļūt,
Bet katrs spētu mīlā tikt pie laimes-
Ja spētu piedošanas pret draugu bērt!...

  1. 0
DzzinnDzza.. T. 21. mar 2011. 20:26 Viņa atbildes

citi aizmirst atri
piemeram es
kada jega piedot ,ja tas wisu laiku jaatgadina  ?!

  1. 0
Sanita B. 21. mar 2011. 22:42 Viņas atbildes

Tas nav pašapmāns. Ir taču atmiņas arī, tāpēc neaizmirstam, bet ja dikti ilgi sāp pāridarījums, grūti piedot...

  1. 0
Anatolijs S. 21. mar 2011. 23:38 Viņa atbildes

Var piedot un aizmirst- citu iespēju nau.Ja ne - katrs uz savu pusi.

  1. 0
līga l. 22. mar 2011. 12:35 Viņas atbildes

nu nav jēgas mētāties ar vārdiem ja nevari piedot!

  1. 0
Dace M. 22. mar 2011. 13:01 Viņas atbildes

es spēju piedot!pagaidām...

  1. 0
Dzēsts profils 22. mar 2011. 13:38 Viņas atbildes

Ja mēs piedodam,tad ar laiku aizmirstās pāri darītais.Ja tas nav aizmirsies,tad ir pašapmāns,ka esam piedevuši.Ir lietas kuras nekad nepiedodam,piemēram,nodevību.Tas vēl nenozīme,ka esam cietsirdīgi.Prast piedot tā ir māksla ,kura ne katram izdodas,lai kā arī mēs necenstos.

  1. 0
Dzēsts profils 22. mar 2011. 19:57 Viņas atbildes

Piedošana ir viena no visnejaukākajām manipulācijām ar otru. Jo momentali nostāda piedevēju pakapi augstāk par to, kuram piedod. Redz-tu man nodarīji pāri, bet es esmu labaks par tevi- es to piedošu( lai gan patiesībā- ta vien rokas niez uzšaut bietē, vai labi sāpīgi atdarīt ar to pašu), devējs- ņēmējs. Vienmēr esmu izvēlejusies - izprast - kādēļ cilveks ir kaut ko izdarījis, kādēļ ta ir noticis, un tapat- atstājusi vietu savam lemumam- varu to visu pieņemt, vai nē.

Autorizācija

Ienākt